Ābrams Feldhūns 600 Ezopa Fabulas. RĪGA « ZINĀTNE 1976   —Zinātne, 1978. — 320 lpp., il. Par pirmo fabulu meistaru grieķi uzskatīja leģendāro Ezopu, kas, pēc nostāstiem, dzīvojis 6. gs. p. m. ē. Fabulu žanrs uz visiem laikiem cieši saistīts ar Ezopa vārdu: savas fabulas grieķi un romieši parasti sauca par Ezopa fabulām. Ap 400 šādu fabulu kopā ar «Ezopa dzīves aprakstu» Iekļautas šajā krājumā, No sengrieķu valodas tulkojis Ābrams Feldhūns Paskaidrojumu un pēcvārda autors Mihails Gasparovs Māksliniece Maija Purmale Izdot saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu (Ј Priekšvārds, Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne», 1978 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkotāja priekšvārds Fabulas Ezopa fabulu pamatkrājums Fabulas no parnatkrājuma atkārtota izdevuma Fabulas no Ezopa krājuma atsevišķiem rokrakstiem Fabulas no vecākās redakcijas rokrakstiem Fabulas no vidējās redakcijas rokrakstiem Fabulas no jaunākās redakcijas rokrakstiem No Babrija fabulu pārstāstījumiem Fabulas no skolu krājumiem Fabulas no Pseidodositeja krājuma Fabulas no Aftonija krājuma Fabulas no dažādu sengrieķu autoru darbiem Bizantiešu fabulas Fabulas no Sintipas krājuma Fabulas noveles no Florences un Atēnu rokraksta Ezopa dzīve. Grāmata par filozofu Ksaniu un viņa vergu Ezopu jeb Ezopa piedzīvojumi Ezopa fabulas M. Paskaidrojumi Rādītājs , TULKOTĀJA PRIEKŠVĀRDS šajā izdevumā ietilpst ap 400 fabulu, t. i., lielum lielā daļa mūs­dienās zināmo sengrieķu prozas fabulu. Izdevuma fabulu klāsts ap­tver plašu seno redakcionālo variantu rašanās laika diapazonu — no m. ē. 1. gs. līdz (pamatojoties uz B. E. Perrija pieņēmumu par fabulu «jaunākās redakcijas» datējumu) 14. gs. Pati sengrieķu fabula, protams, ir daudz vecāka: literārās liecības par to atrodamas dzej­nieku (Hēsioda, Arhiloha) sacerējumos jau 8. un 7. gadsimtā p. m. ē. Fabulām seko anonīma autora «Ezopa dzīve», ar sengrieķu fabulas leģendāro pamatlicēju Ezopu saistīts nostāstu un anekdošu virknē­jums, kas kopumā ir savdabīgs sengrieķu «tautas grāmatas» paraugs, viens no nedaudzajiem šāda žanra darbiem, kas sasnieguši mūsdienas Fabulu tulkojuma pamatā lielākoties ir E. A. Hausrāta izdevuma teksts,[1] pārējās fabulas  tulkotas pēc B. E. Perrija vai K. Halma izdevuma. «Ezopa dzīve» tulkota no B. E. Perrija publicētā teksta. Zināmas grūtības lasītājam, jādomā, sagādās fabulu morāle, ko tas dažkārt izjutīs kā svešķermeni. Ne reizi vien lasītājam no fabulas gribēsies izlobīt citu morāli un fabulā dotā viņā izraisīs izbrīnu un pat neizpratni (sk., piemēram, mūsu izdevuma 41., 94., 167., 215. fa­bulu). Šādos gadījumos lai atceramies šo morāļu rašanās vēsturi: ap vienojumā ar noteiktu fabulu tās nereti dzimušas dažāda tipa skolās un ir retorisku vingrinājumu produkts, retorikas skolotāju vai pat skolnieku darinājums. Lai tur, kur morāle lasītāju traucēs, viņš no tās abstrahējas, atceroties, ka «Ezopa fabulas», grieķu tautas mūžsenais īpašums, un to morāles ne visos gadījumos veido organisku vienību.  

Ābrams Feldhūns (sastādījums) Netveramais Sokrāts Stāsti par vēsturi Sokrāts sengrieķu domātāju un rakstnieku atmiņās. Ābrama Feldhūna sastādījums, tulkojums no sengrieķu valodas un paskaidrojumi. Grāmatā apkopoti sengrieķu filozofu un rakstnieku—Platona, Ksenofonta, Plūtarha, Ailiāna un Diogena Lāertieša — darbi par Sokrātā dzīvi un mācību. Pats Sokrāts nākamajām paaudzēm nav atstājis rakstu pieminekļus, un viņa laikabiedru liecības un atmiņas par slaveno domātāju ir galvenais izziņas avots, kas atsedz pretrunīgo Sokrāta personību. Grāmatā ietilpst šo sengrieķu autoru darbu tulkojumi, kā arī plaši tulkotāja komentāri Joda Veinberga pēcvārds Mākslinieks Dainis Breikšs  Tulkojums latviešu valodā, sastadijums, pēcvārds, paskaidrojumi, izdevniecība «Liesma». 1987 Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis