Fjodors Dostojevskis Baltās naktis «Balto nakšu» varonis ir nabadzīgs Pēterburgas inteliģents, cilvēks ar augstu garīgo kultūru. Viņš rakstniekam dārgs tieši ar to, ka vulgāru, mietpilsonisku interešu pasaulē jūtas svešs, nederīgs. Pats sapņotājs ļoti precīzi raksturo savu dzīvi, kur «jaucas kopā kaut kas tīri fantastisks, kvēli ideāls un tai pašā reizē… pelēcīgi prozaisks un ikdienišķīgs, lai neteiktu — neticami banāls». Sapņainība ir īpatnējs pro¬testa veids pret banalitāti Kopoti raksti II Sējums Stāsti 1848-1859 Liesma 1973 Ф. M. Достоевский СОБРАНИЕ СОЧИНЕНИЙ в десяти томах Том второй Повести и рассказы 1848—1859 Государственное издательство художественной литературы Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского Э. Бирзниека-Упитиса, А. Озола-Саксе, Я. Озола Художник К. Голдманис No Krievu Valodas Tulkojusi Ernests Birznieks-Upltis, Anna Ozola-Sakse, Jānis Ozols Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā «Liesma», 1973

Fjodors Dostojevskis Brāļi Karamazovi Romans četrās daļas ,,Brāļi Karamazovi” (1880) ir Dostojevska lielākais un pie tam nepabeigtais darbs, jau satura un sižeta metos tik plašs un sarežģīts, ka to kaut cik sīkāk analizēt nav iespējams. Te atkal parādās visas tās psiholoģiskās, sociālās un reliģiskās problēmas, kas rakstnieku nodarbinājušas visu mūžu. Milzīgajā personāžu skaitā ikviens personificē kaut kādu dvēseles īpašību vai īpatnību kompleksu. Fjodorā Karamazovā galvenokārt parādīta cilvēka kustoniskā daba. Viņa dēlā Ivanā – prāts, lepnums un dzīves alkas, Dmitrijā – gribas trūkums, neapvaldītas tieksmes un īsta sirsnība, Aļošā – īstas vientiesīgas sirds siltums, ārlaulības Smerdjakovā – verdziska nospiestība un neapslāpējamais, bet apslēptais naids pret likumīgajiem un laimīgajiem. Romāns aptver veselu neapredzamu atvaru, kur mutuļo slāpējošas, smacējošas, nāvējošas kaislības un drausmīga dzīves cīņa ne vien galvenajām, bet arī blakus personām, sievietēm un bērniem. Pretim visiem šiem cilvēcisko vājību mētātiem un aizlauztiem tipiem paceļas lieliskās viengabala prātnieku figūras, svētais vecis Zosims un Lielais Inkvizītors, kas simbolizē pareizticības un katolicisma pretējās filosofijas un pauž arī paša rakstnieka slavofiliski – reliģiskās atziņas un pārliecību, ka tikai ticībā iespējama visdziļākā dzīves atziņa un ceļš uz patiesību. Latvijas Valsts Izdevniecība Rīga * 1958 Tulkojis Jānis Medenis Mākslinieks M. Karpenko Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Patiesi, patiesi es jums saku: ja kviešu grauds, iekritis zemē, nemirs, tad paliks viens; bet, ja mirs, tad nesis daudz augļu. Jāņa evaņģelijs, XII nocL 24. pants

Ce livre est plus connu sous le titre «Le bourg de Stépantchikovo et sa population». Par une lettre, le narrateur est invité à rejoindre son oncle de toute urgence dans le village de Stépantchikovo, où il devra épouser une jeune gouvernante qu'il n'a pourtant jamais vue. Rendu sur les lieux, il pense se trouver dans un asile de fous: l'entière maisonnée est soumise à la tyrannie imbécile d'un tartuffe de province, animé d'une haine inexpugnable envers le monde qui a fait de lui un raté. Ce roman porté par une belle énergie comique, celle de la farce ou du théâtre de marionnettes, fut écrit en 1859 par un auteur qui, après dix ans de bagne et de relégation, revenait dans la vie littéraire

Dostoevsky’s drama of sin, guilt, and redemption transforms the sordid story of an old woman’s murder into the nineteenth century’s profoundest and most compelling philosophical novel. Raskolnikov, an impoverished student living in the St. Petersburg of the tsars, is determined to overreach his humanity and assert his untrammeled individual will. When he commits an act of murder and theft, he sets into motion a story that, for its excruciating suspense, its atmospheric vividness, and its depth of characterization and vision is almost unequaled in the literatures of the world. The best known of Dostoevsky’s masterpieces,Crime and Punishment can bear any amount of rereading without losing a drop of its power over our imaginations. Award-winning translators Richard Pevear and Larissa Volokhonsky render this elusive and wildly innovative novel with an energy, suppleness, and range of voice that do full justice to the genius of its creator

Dostoevsky’s drama of sin, guilt, and redemption transforms the sordid story of an old woman’s murder into the nineteenth century’s profoundest and most compelling philosophical novel. Raskolnikov, an impoverished student living in the St. Petersburg of the tsars, is determined to overreach his humanity and assert his untrammeled individual will. When he commits an act of murder and theft, he sets into motion a story that, for its excruciating suspense, its atmospheric vividness, and its depth of characterization and vision is almost unequaled in the literatures of the world. The best known of Dostoevsky’s masterpieces,Crime and Punishment can bear any amount of rereading without losing a drop of its power over our imaginations. Award-winning translators Richard Pevear and Larissa Volokhonsky render this elusive and wildly innovative novel with an energy, suppleness, and range of voice that do full justice to the genius of its creator

Raskolnikov, étudiant à Saint-Pétersbourg, a interrompu ses études. Rêveur solitaire, refermé sur lui-même, sombre, triste, altier et fier, mais également généreux et bon, il se considère comme un homme hors du commun. Il est persuadé que, sur Terre, certains êtres sont nuisibles ou parasites. Il a une théorie. On peut sacrifier un pou si, par ce sacrifice, on fait le bien par ailleurs. Ce pou, il l'a trouvé en la personne d'une femme ignoble, prêteuse sur gages. Après avoir imaginé ce meurtre des centaines de fois, le regard brûlant, les joues creuses, il finit par commettre ce crime, mais rien ne se passe comme prévu… et sa vie bascule. Un des plus grands romans de Dostoïevski et de la littérature russe, qu'il faut absolument avoir lu…

Fjodors Dostojevskis Dubultnieks Romāna varonis — Goļadkina kungs ir viens no tiem jutīgajiem, pagalam patmīlīgajiem cilvēkiem, kuri tik bieži sastopami mūsu sabiedrības zemākajos un vidējos slāņos. Viņam nemitīgi šķiet, ka viņu apvaino gan ar vārdiem, gan ar skatieniem, gan žestiem, ka pret viņu visur tiek dzītas intrigas, ka viņam allaž rokas apakšā… Ja uzmanīgi paskatās visapkārt, cik gan daudz Goļadkina kungu var ieraudzīt — gan nabadzīgu, gan bagātu, gan stulbu, gan gudru!… Tūdaļ pēc romāna «Nabaga ļaudis» pabeigšanas Dostojevskis sāka strādāt pie «Dubultnieka». Viņš cītīgi strādāja 1845. gada vasarā, cerēdams uz rudens pusi darbu pabeigt. 1845. gada 8. oktobri Dostojevskis pastāsta par grūtībām, ar kādām viņš saduras: «Jakovs Petrovičs Goļadkins ir tik nepiekāpīgs, ka bail. Briesmīgs nelietis, netieku ar viņu nekādā galā: nepagalam nevirzās uz priekšu, izsaka pretenzijas, ka, sak, vēl neesot pilnīgi gatavs un pagaidām esot pats sev kungs… Agrāk nekā novembra vidū nav ar mieru beigt savu karjeru. Goļadkins jau tagad ir izskaidrojies ar viņa ekselenci un droši vien (kāpēc gan ne) gatavojas atlūgties no amata. Bet es, viņa sacerētājs, nonāku pavisam nelāgā situācijā.» Kopoti raksti 10 sējumos I sējums Romāni un stāsti 1846-1848 Izdevniecība'-Liesma Rīga 1973 К1 Ф. М. Достоевский 0о835 собрание сочинений в десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Arija Elksne Un Atis Ķēniņš Mākslinieks Kārlis Goldmanis Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

 Fjodors Dostojevskis Eglīte un kāzas Kopoti raksti 10 sējumos I sējums Romāni un stāsti 1846-1848 Izdevniecība'-Liesma Rīga 1973 К1 Ф. М. Достоевский 0о835 собрание сочинений в десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Ārija Elksne Un Atis Ķēniņš Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973

Fjodors Dostojevskis Godīgais zaglis Kopoti raksti 10 sējumos I sējums Romāni un stāsti 1846-1848 Izdevniecība'-Liesma Rīga 1973 К1 Ф. М. Достоевский 0о835 собрание сочинений в десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Arija Elksne Un Atis Ķēniņš Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973

Dostoïevski a 40 ans lorsqu'il écrit Humiliés et Offensés, peu après son retour d'exil en Sibérie, pour soutenir une revue appartenant à son frère. C'est encore une oeuvre de «jeunesse». Vania, le narrateur, est écrivain de son état. Il recueille Nelly une jeune orpheline dont la mère est morte dans le dénuement et et qui a été reniée par son père. Bien qu'amoureux de Natacha, Vania se sacrifie au profit d'Aliocha, jeune homme faible et influençable dont Natacha est éprise. Entre ces deux histoires, le parfait scélérat – le prince Valkovski, père d'Aliocha, cause des malheurs au long de ce récit. Si Dostoïevski, admirateur des livres d'Eugène Sue, use des procédés classiques du roman-feuilleton – mélodrame sentimental et drame social, scènes à effet rythmant le cours de l'histoire, il va au delà, et les caractères dépeints, notamment ceux de Nelly et du narrateur sont remarquables. Dostoïevski puise dans son expérience personnelle pour décrire Vania

Fjodors Dostojevskis Idiots Romāns četrās daļās ,,Idiots” (1868) – tiešs pretstats romāna “Noziegums un sods” galvenam personāžam Raskoļņikovam un tā reprezentētai patvaļas un varmācības idejai. Kņazs Miškins ir cilvēka sirds tieksmju un līdzcietības pravietis. Līdzcietība ir pasīva parādība, tāpēc viņš cenšas padarīt to aktīvu un radošu. Miškins reizē mīl divas sievietes, bet aiz savādas rakstura nenoteiktības un neskaidrības paša pārliecībā un dvēselē nespēj ne tām līdzēt, ne pats tikt laimīgs. Šajā mīlas romānā tik daudz psiholoģisku un psihopatoloģisku atklājumu, tik daudz cilvēka apziņas un aizapziņas dziļumos nojaušamas patiesības, ka autoram ir pilnīgas tiesības pašam to uzskatīt par savu vislabāko darbu. Kopoti raksti desmit sējumos VI sējums Liesma  1975 К1 Ф. М. Достоевский Бо 835 собрание сочинений в десяти томах Том шестой Идиот Государственное издательство художественной литературы Москва 1957 Издательство «Лиесма» Рига 1975 На латышском языке Перевод с русского Яна Медениса Художник Карлис Голдманис No krievu valodas tulkojis Jānis Medenis Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā, «liesma», 1975

Fjodors Dostojevskis Kopoti raksti 10 sējumos I Sējums. Romāni un stāsti 1846-1848 Nabaga ļaudis. ; Dubultnieks ; Romāns deviņās vēstulēs.  ; Proharčina kungs.  ; Saimniece ; Polzunkovs ; Vājā sirds ; Godīgais zaglis. No nezināma autora piezīmēm. ; Eglīte un kāzas. No nezināma autora piezīmēm.  ; Sveša sieva un vīrs zem gultas. Neparasts notikums. К1 Ф. М. Достоевский 0о835 СОБРАНИЕ СОЧИНЕНИЙ в десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Arija Elksne un Atis Ķēniņš Mākslinieks Kārlis Goldmanis Izdevniecība'-Liesma Rīga 1973 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973 M801 (11) —73 230 73

Fjodors Dostojevskis Kopoti raksti 10 sējumos III sējums. Pazemotie un apvainotie. Piezīmes no mirušo nama Liesma  1974 Ф. М. Достоевский собрание сочинений в десяти томах Том третий Униженные и оскорбленные Записки из Мертвого дома Государственное издательстве^ художественной литературы Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1974 На латышском языке Перевод с русского Я. Медениса и О. Брикшкиса Художник К, Голдманис No krievu valodas tulkojuši Jānis Medenis un Oto Brikšķis Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis  Tulkojums latviešu valodā ® «Liesma», 1974

 Fjodors Dostojevskis Kopoti raksti desmit sējumos IV sējums Stāsti 1862-1869 Spēlmanis Nelāga atgadījums. Stāsts. Tulkojis Oto Brikšķis .... 7 Ziemas piezīmes par vasaras iespaidiem. Tulkojis Oto Brikšķis Piezīmes no pagrīdes. Stāsts. Tulkojusi Anna Ozola-Sakse Krokodils, neparasts gadījums jeb notikums Pasāžā. Tulkojis Jānis Ozols Spēlmanis. Romāns. Tulkojusi Ārija Elksne Mūžīgais vīrs. Stāsts. Tulkojis Oto Brikšķis  Liesma 1974 К1 Ф. М. Достоевский Собрание сочинений в десяти томах Том четвёртый Повести и рассказы 1862—1869 Игрок Государственное издательство художественной литературы Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1974 На латышском языке Перевод с русского О. Брикшкиса, А. Озола-Саксе, Я- Озола, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojusi Oto Brīkšķis, Ārija Elksne, Anna Ozola-Sakse, Jānis Ozols Mākslinieks Kārlis Goldmanis ©Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1974 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Fjodors Dostojevskis Kopoti raksti II sējums Stāsti 1848-1859 Baltās naktis. Sentimentāls romāns. Tulkojusi Anna Ozola- Sakse  7 Ņetočka Ņezvanova. Tulkojis Jānis Ozols… 59 Mazais varonis. No nezināmiem memuāriem. Tulkojis Jānis Ozols 219 Krusttētiņa sapnis. No Mordasovas hronikām. Tulkojis Er­nests Birznieks-Upītis 257 Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji. No nepazīstamā piezī­mēm. Tulkojusi Anna Ozola-Sakse 395 Liesma  1973 Ф. M. Достоевский Собрание сочинений в десяти томах Том второй Повести и рассказы 1848—1859 Государственное издательство художественной литературы Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского Э. Бирзниека-Упитиса, А. Озола-Саксе, Я. Озола Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojusi Ernests Birznieks-Upītis, Anna Ozola-Sakse, Jānis Ozols Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā «Liesma», 1973

Fjodors Dostojevskis Krokodils stāsts Kopoti raksti desmit sējumos IV sējums stāsti 1862-1869 Liesma 1974 К1 Ф. М. Достоевский Собрание сочинений в десяти томах Том четвёртый Повести и рассказы 1862—1869 Игрок Государственное издательство художественной литературы Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1974 На латышском языке Перевод с русского О. Брикшкиса, А. Озола-Саксе, Я- Озола, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojusi Oto Brikšķis, Ārija Elksne, Anna Ozola-Sakse, Jānis Ozols Mākslinieks Kārlis Goldmanis ©Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1974 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Fjodors Dostojevskis Krusttētiņa sapnis Kopoti raksti II sējums stāsti 1848-1859 Liesma  1973 Ф. M. Достоевский Собрание сочинений в десяти томах Том второй Повести и рассказы 1848—1859 Государственное издательство художественной литературы Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского Э. Бирзниека-Упитиса, А. Озола-Саксе, Я. Озола Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojusi Ernests Birznieks-Upītis, Anna Ozola-Sakse, Jānis Ozols Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā «Liesma», 1973

Le récit débute par la description d'une fête de Noël où se réjouissent des enfants, et en particulier une fillette de onze ans, riche héritière. Puis survient Julian Mastakovitch, dignitaire déjà rencontré dans Un Coeur faible, qui se révèle ici un homme rusé, avide d'argent et sensuel. Il jette son dévolu sur la petite fille en tant que future épouse…

L'idée principale de ce récit, c'est la bonté modeste et sincère d'un être simple, un vieux sous-officier en retraite, Astafi. Ce dernier, pauvre lui-même, héberge dans sa chambre un ivrogne, Emelian, lui vient en aide, sympathise avec lui et éprouve un vif chagrin lorsqu'il s'aperçoit que celui-ci l'a volé. Mais par délicatesse d'âme, il ne lui fait aucun reproche. L'ivrogne Emelian est aussi un être sensible et délicat. Il a commis un vol, par faiblesse, mais il est plein de remords. Sur son lit de mort, il avoue son délit et se sent soulagé et pardonné

Le prince Mychkine est un être fondamentalement bon, mais sa bonté confine à la naïveté et à l'idiotie, même s'il est capable d'analyses psychologiques très fines. Après avoir passé sa jeunesse en Suisse dans un sanatorium pour soigner son épilepsie (maladie dont était également atteint Dostoïevski) doublée d'une sorte d'autisme, il retourne en Russie pour pénétrer les cercles fermés de la société russe. Lors de la soirée d'anniversaire de Nastassia Filippovna, le prince Mychkine voit un jeune bourgeois, Parfen Semenovitch Rogojine arriver ivre et offrir une forte somme d'argent à la jeune femme pour qu'elle le suive. Le prince perçoit le désespoir de Nastasia Philippovna, en tombe maladivement amoureux, et lui propose de l'épouser. Après avoir accepté son offre, elle s'enfuit pourtant avec Rogojine. Constatant leur rivalité, Rogojine tente de tuer le prince mais ce dernier est paradoxalement sauvé par une crise d'épilepsie qui le fait s'écrouler juste avant le meurtre… Ayant créé des liens auprès de la famille Epantchine, il fait la connaissance d'une société petersbourgeoise mêlant des bourgeois, des ivrognes, des anciens militaires et des fonctionnaires fielleux. Se trouvant du jour au lendemain à la tête d'une grande fortune, il avive la curiosité de la société pétersbourgeoise et vient s'installer dans un lieu de villégiature couru, le village de Pavlovsk…

Ce roman, l'un des livres phare de Dostoïevski, reprend le credo de l'auteur: un homme profondément bon répand, tel le Christ, la lumière autour de lui. Il découvre, à Saint-Pétersbourg, une société cupide et hypocrite et s'il parvient à révéler le bien chez chacun c'est au prix d'une lutte permanente contre le mal

Dans ce «vaudeville à la russe», Dostoïevski retrouve l'inspiration comique du Double et du Crocodile. De nouveau l'enfermement, les déambulations, la solitude et de nouveau la jalousie, le baiser entre ennemis, et le désir mimétique. Le mot «éternel» du titre suggère la répétition infinie du triangle infernal mari cocu-femme-amant, chacun tenant l'autre par la barbichette. Le triangle infernal est une excellent moteur littéraire, même et surtout s'il tourne au cercle vicieux. Curieusement, il y a aussi dans L'Éternel mari une sorte d'innocence, d'inconséquence, de légèreté. D'ailleurs le triangle infernal n'est rompu que par la fuite et le rire. Pas de rédemption dans le Christ, ici

L'écrivain renoue ici avec la veine comique, mais dans un genre légèrement scabreux qui était alors en vogue. Dans le premier récit, nous voyons le mari jaloux attendre sa femme à l'issue d'un rendez-vous: il entre en conversation avec un jeune amant de celle-ci qui l'attend lui aussi. Enfin l'épouse infidèle sort, accompagnée d'un homme. Elle a trompé et son mari et son premier amant… Dans le second chapitre, le même mari jaloux voudrait surprendre en flagrant délit sa femme, mais il se trompe d'étage et, ayant pénétré dans un logement inconnu, il se cache sous le lit où se trouve déjà un jeune homme qui s'est, lui aussi, trompé d'étage…

Ordynov est un jeune homme très instruit, détaché de la société, enfermé dans le monde imaginaire de sa pensée et de ses rêves. Il est occupé à écrire une histoire de l'Église. C'est, en outre, un exalté, qui a parfois des crises d'épilepsie (maladie dont Dostoïevski était atteint). Être solitaire, plein de passions refoulées qui n'attendent que le moment de jaillir de son cœur, Ordynov s'éprend de la belle logeuse, dont il ne sait si elle est la fille ou la femme d'un vieillard énigmatique, une espèce de devin qui prédit le sort aux hommes et qui est lui-même sujet à l'épilepsie… Tout le récit se déroule dans une atmosphère onirique, où le héros peut à peine distinguer ses rêves du monde réel

Le bouffon Polzounkov est aussi un «coeur ardent», plein de bonnes intentions, qui voudrait aimer et être aimé. Il nous raconte son idylle de fiançailles avec la modeste Marie. Mais ce bouffon est ambivalent. Il essaie également de faire chanter son futur beau-père. Il sera, en fin de compte, adroitement dupé par celui-ci

Ce court roman fut publié un mois après Les Pauvres Gens. Il reçut un accueil mitigé dans le public, maints lecteurs se plaignaient de ses longueurs, quelques critiques dénoncèrent une trop nette imitation de Gogol. Cependant Biélinski insistait sur la portée sociale de ce roman et il lui consacra un article dans lequel il caractérisait Goliadkine comme «un de ces hommes prêts à s'offenser, maniaques de leur ambition, que l'on trouve souvent dans les classes moyennes et basses. Il lui semble toujours qu'on le vise par certaines paroles, certains regards, certains gestes, qu'on le circonvient et qu'on trame contre lui des intrigues et des sapes souterraines». Le critique dit même qu'il trouvait dans Le Double «encore plus de talent créateur et de profondeur de pensée que dans Les Pauvres Gens.» Dostoïevski avait l'intention de remanier de fond en comble cette nouvelle, mais n'en a pas eu le temps. Goliadkine devait y devenir un fouriériste faisant partie du cercle de Pétrachevski. Il aurait eu l'ambition de se mettre à la tête d'une révolte et son double aurait été l'espion qui trahirait les révolutionnaires. On peut regretter que ce projet ne se soit pas réalisé. Dostoïevski écrit lui-même, en 1877, dans son Journal d'un Écrivain: «Cette nouvelle ne m'a pas du tout réussi, mais son idée avait été assez claire, et je n'ai jamais introduit une idée plus grave dans la littérature. Cependant la forme de cette nouvelle a très mal réussi.»

Qui mieux qu'un joueur pouvait décrire la descente dans l'enfer du jeu? Courant les grands casinos européens, Dostoïevski est criblé de dettes quand il écrit ce court roman. Dans une ville d'eau imaginaire, Alexis est employé dans la maison d'un général russe endetté auprès de son entourage. Paulina, pupille du général, demande à Alexis de jouer à la roulette pour elle, son rang lui interdisant les jeux de hasard. Elle a besoin d'argent mais ne dit pas pourquoi à Alexis, amoureux d'elle. Le général a également besoin d'argent, il attend la mort d'une tante et l'héritage, condition pour pouvoir épouser Blanche de Comminges, une femme beaucoup plus jeune que lui. Mais, voilà, la tante découvre le jeu de la roulette…

Ce chef d'oeuvre de Dostoïevski nous raconte l'histoire d'un père et de ses fils dans une petite ville russe, au XIXe siècle. C'est à la fois un roman «policier», psychologique, philosophique, c'est avant tout le roman de la Passion, cette passion pleine de violence et de sensualité, si caractéristique de l'«âme russe». Ce livre foisonnant vous «prend», vous embarque pour un voyage que vous ne regretterez pas

Dostoïevski décrit lui-même la genèse de ce roman épistolaire, première oeuvre qu'il a publiée: «La fumée sortait des naseaux des chevaux, des colonnes de fumée montaient des toits des deux rives et il semblait que de nouveaux édifices surgissaient au-dessus des anciens, qu'une nouvelle ville se bâtissait dans l'air… Il me semblait que toute cette ville, avec tous ses habitants, puissants et faibles, avec toutes leurs habitations, asiles de mendiants ou palais dorés, ressemblait en cette heure de crépuscule à une rêverie fantastique, enchantée, qui disparaîtrait et se dissiperait en fumée montant vers le ciel sombre. Je me suis mis à regarder et je vis soudain des figures étranges. C'étaient des figures étranges, bizarres, tout à fait prosaïques, qui n'avaient rien de Don Carlos ni de Posa, rien que de simples conseillers titulaires, mais en même temps des conseillers titulaires fantastiques. Quelqu'un grimaçait devant moi, en se dissimulant derrière cette foule fantastique et tirait des ficelles, des ressorts. Les poupées se mouvaient, et il riait, il riait! C'est alors que m'apparut une autre histoire, dans quelque coin sombre, un cœur de conseiller titulaire, honnête et pur, candide et dévoué à ses chefs, et, avec lui, une jeune fille, offensée et triste, et leur émouvante histoire me déchira le cœur.»

«Est-il possible de croire? Sérieusement et effectivement? Tout est là.» Stavroguine envoûte tous ceux qui l'approchent, hommes ou femmes. Il ne trouve de limite à son immense orgueil que dans l'existence de Dieu. Il la nie et tombe dans l'absurdité de la liberté pour un homme seul et sans raison d'être. Tous les personnages de ce grand roman sont possédés par un démon, le socialisme athée, le nihilisme révolutionnaire ou la superstition religieuse. Ignorant les limites de notre condition, ces idéologies sont incapables de rendre compte de l'homme et de la société et appellent un terrorisme destructeur. Sombre tragédie d'amour et de mort, «Les Possédés» sont l'incarnation géniale des doutes et des angoisses de Dostoïevski sur l'avenir de l'homme et de la Russie. Dès 1870, il avait pressenti les dangers du totalitarisme au XXe siècle

Fjodors Dostojevskis Mazais varonis stāsts Kopoti raksti II sējums stāsti 1848-1859 Liesma  1973 Ф. M. Достоевский Собрание сочинений в десяти томах Том второй Повести и рассказы 1848—1859 Государственное издательство художественной литературы Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского Э. Бирзниека-Упитиса, А. Озола-Саксе, Я. Озола Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojusi Ernests Birznieks-Upītis, Anna Ozola-Sakse, Jānis Ozols Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā «Liesma», 1973

Fjodors Dostojevskis Mūžīgais vīrs Kopoti raksti IV sējums stāsti 1862-1869 Liesma  1974 Ф. M. Достоевский Собрание сочинений в десяти томах Том второй Повести и рассказы 1862-1869 Государственное издательство художественной литературы Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1974 На латышском языке Перевод с русского Э. Бирзниека-Упитиса, А. Озола-Саксе, Я. Озола Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojusi Oto Brīkšķis, Ārija Elksne, Anna Ozola-Sakse, Jānis Ozols Mākslinieks Kārlis Goldmanis ©Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1974 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Fjodors Dostojevskis Nabaga ļaudis Pirmais lielākais darbs, kas Fjodoru Dostojevski (1821 – 1881) nostāda Krievijas lielāko rakstnieku rindā, ir vēsturiskais romāns ,,Nabaga cilvēki” (1846), kas rakstīts Gogoļa ietekmē. Sacerējums jau uzrāda visas Dostojevska mākslas galvenās īpašības: interesi par dzīves pazemotiem un aizmirstiem, iespēju iespiesties cilvēka dvēseles vistālākajos dziļumos, analizēt tos ar ķirurga nežēlību un parādīt, ka nav nosakāmas robežas, kur beidzas normālā psihe un sākas tās patoloģiskie novirzieni. Kopoti raksti 10 sējumos I sējums Romāni un stāsti 1846-1848 Izdevniecība'-Liesma Rīga 1973 К1 Ф. М. Достоевский 0о835 СОБРАНИЕ СОЧИНЕНИЙ в десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Arija Elksne Un Atis Ķēniņš Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973 Fjodors Dostojevskis KOPOTI raksti 10 sējumos I SĒJUMS Romāni un stāsti 1846-1848

Fjodors Dostojevskis Nelāga atgadījums Kopoti raksti desmit sējumos IV sējums stāsti 1862-1869 Liesma 1974 К1 Ф. М. Достоевский Собрание сочинений в десяти томах Том четвёртый Повести и рассказы 1862—1869 Игрок Государственное издательство художественной литературы Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1974 На латышском языке Перевод с русского О. Брикшкиса, А. Озола-Саксе, Я- Озола, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojusi Oto Brīkšķis, Ārija Elksne, Anna Ozola-Sakse, Jānis Ozols Mākslinieks Kārlis Goldmanis ©Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1974 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Fjodors Dostojevskis Noziegums un sods Romāns sešās daļās ar epilogu ,,Noziegums un sods” (1866) līdzās ,,Miroņu namam” ir viens no savdabīgākajiem un lielākajiem darbiem pasaules romānu literatūrā. Zīmīgs vispirms kā paša rakstnieka morālisko atziņu paudējs, kas rāda, ka cilvēkam ne aiz kādiem sociāliem motīviem nav tiesības laupīt otram dzīvību un ka noziegums izpērkams tikai ar soda izciešanu. Psiholoģiski – psihiatriskā analīze veidota ar apbrīnojamu mākslu un tīri zinātnisku lietpratību. Juridiskajā vērienā romāns aizskar un iztirzā daudzus cilvēka un sabiedrības tiesību jautājumus. Un beidzot šis sacerējums ir svarīgs arī tīri kultūrvēsturiskā ziņā, jo parāda jaunā cilvēka tipu 60 – tajos gados un pārejas laikmetā, kad vecie tikumības un sabiedrības pamati sabrūk un atsevišķi indivīdi meklē jaunu pasaules atziņu. Dostojevska darbam milzīga nozīme visā Vakareiropas sabiedriskās domas attīstībā. Starp citiem arī Nīče sauc sevi par krievu rakstnieka skolnieku un tā tiešā ierosmē veidojis savu teoriju par pārcilvēku, kas atrodas viņpus labā un ļaunā. Kopoti raksti V sējums Izdevniecība -Liesma Rīga 1975 No krievu valodas tulkojis Kārlis Štrāls Mākslinieks Kārlis Goldmanis ©Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1975 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Fjodors Dostojevskis Pazemotie un apvainotie Šajā sacerējumā gan vislielākā vērība pievērsta diviem sieviešu tipiem, no kuriem viena ir gandrīz vai mistiski apgarota svētā, spējīga uz vislielāko atteikšanos un uzupurēšanos, otra – dzīves salauzta, netiklības purva bridēja, tomēr savas dvēseles dziļumos lepna un tīra. Psiholoģiskais tēlojums sasprindzina nervus un kā spēcīga straume rauj lasītāju līdzi savā plūsmā. Kopoti raksti 10 sējumos III sējums. Pazemotie un apvainotie. Piezīmes no mirušo nama Liesma  1974 Ф. М. Достоевский собрание сочинений в десяти томах Том третий Униженные и оскорбленные Записки из Мертвого дома Государственное издательстве^ художественной литературы Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1974 На латышском языке Перевод с русского Я. Медениса и О. Брикшкиса Художник К, Голдманис No krievu valodas tulkojuši Jānis Medenis un Oto Brikšķis Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā ® «Liesma», 1974

Fjodors Dostojevskis Piezīmes no mirušo nama Kopoti raksti 10 sējumos III sējums. Pazemotie un apvainotie. Piezīmes no mirušo nama Liesma  1974 Ф. М. Достоевский собрание сочинений в десяти томах Том третий Униженные и оскорбленные Записки из Мертвого дома Государственное издательстве^ художественной литературы Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1974 На латышском языке Перевод с русского Я. Медениса и О. Брикшкиса Художник К, Голдманис No krievu valodas tulkojuši Jānis Medenis Un Oto Brikšķis Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā ® «Liesma», 1974

Fjodors Dostojevskis Piezīmes no pagrīdes Fjodora Dostojevska garo stāstu “Piezīmes no pagrīdes” (1864) kritiķi mēdz dēvēt par uvertīru viņa grandiozo romānu piecniekam: “Noziegums un sods”, “Idiots”, “Velni”, “Pusaudzis”, “Brāļi Karamazovi”. Stāstā tiek aizsāktas tēmas, noskaņas un problēmas, kuras turpmākajā rakstnieka daiļradē ieņem centrālo vietu. Romāna galvenais varonis ir četrdesmit gadus vecs izbijis Pēterburgas ierēdnis. Viņš aktīvi nodevies gribas brīvības meklējumiem, klejojot starp sapņiem un īstenību, ideāliem un realitāti. Paša radītajā izolētībā viņš filozofē par cilvēka rīcības motivāciju, slēptākajām dziņām un attieksmi pret tām. Izraušanās no paša radītā apburtā loka un vakariņas ar bijušajiem skolasbiedriem – veiksminiekiem pēkšņi dāvina viņam tikšanos ar meiteni. Kopoti raksti desmit sējumos IV sējums stāsti 1862-1869 Liesma 1974 К1 Ф. М. Достоевский Собрание сочинений в десяти томах Том четвёртый Повести и рассказы 1862—1869 Игрок Государственное издательство художественной литературы Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1974 На латышском языке Перевод с русского О. Брикшкиса, А. Озола-Саксе, Я- Озола, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojusi Oto Brīkšķis, Ārija Elksne, Anna Ozola-Sakse, Jānis Ozols Mākslinieks Kārlis Goldmanis ©Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1974 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Fjodors Dostojevskis Polzunkovs Kāds Pēterburgas ierēdnis Polzunkovs pievērš sev vispārēju uzmanību ar savām dīvainajām manierēm, vēlēšanos visur būt uzmanības centrā un neparastu ākstīgu ārieni, neskatoties uz to, ka labi un izsmalcināti ģērbjas. Viņš piedāvā sabiedribai uzklausīt savu bēdu stāstu, uzkāpj uz krēsla un vispārēju joku pavadībā sāk savu runu. Izrādās, ka viņš lūdzis savam priekšniekam viņa meitas roku, bet saņēmis atteikumu, tādēļ savācis kompromātu par savu priekšnieku un izspiedis no viņa pusotru tūkstoti rubļu, un arī piekrišanu meitas precībām.Tomēr pēc tam, kad notiek gatavošanās kāzām, Polzunkova kompromitējošais materiāls zaudē savu nozīmi, priekšnieks vispirms paņem atpakaļ naudu, pēc tam atsauc saderināšanos un visbeidzot Polzunkovu atbrīvo arī no darba Kopoti raksti 10 sējumos I sējums Romāni un stāsti 1846-1848 Izdevniecība'-Liesma Rīga 1973 К1 Ф. М. Достоевский 0о835 собрание сочинений в десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Ārija Elksne un Atis Ķēniņš Mākslinieks Kārlis Goldmanis© Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973

M. Prohartchine est un «pauvre-riche». Cette nouvelle est tirée de l'histoire véridique d'un avare lue dans les journaux de la capitale, un «nouvel Harpagon mort en pauvreté sur des monceaux d'or. C'était un conseiller titulaire en retraite. Il ne payait que trois roubles par mois pour loger dans un coin derrière le paravent. Il se plaignait toujours de sa pauvreté et la dernière année avant sa mort il ne paya pas son loyer. Il se refusait des mets chauds même aux derniers jours de sa maladie. Après sa mort, on trouva dans ses effets cent soixante-neuf mille vingt-deux roubles en argent et en billets de banque». La lecture de ce fait divers impressionna Dostoïevski. Il poursuit: «C'est alors que j'ai vu passer dans la foule une figure non réelle, mais fantastique. Elle portait un vieux manteau qui lui servait sûrement de couverture pendant la nuit. Elle me croisa et cligna en me regardant de son oeil mort, sans lueur et sans force, et je compris que c'était le même Harpagon qui était mort avec son demi-million! Et voici qu'un personnage surgit devant moi, très semblable au Chevalier Avare de Pouchkine. Il me sembla soudain que mon S. était un personnage colossal. Il quitta le monde et toutes ses tentations et se retira derrière son paravent. Qu'est-ce, pour lui, que tout ce vain clinquant, tout notre luxe? A quoi bon la commodité et le confort? Non, il n'en a pas besoin, il possède tout cela sous son oreiller, sous sa taie non changée depuis l'année dernière. Il n'a qu'à siffler, et tout ce dont il a besoin lui viendra en rampant. S'il le veut, maintes personnes lui adresseront des sourires attentifs. Il est au-dessus de tous les désirs… Mais pendant que je rêvais ainsi, il me sembla que je volais Pouchkine.»

Fjodors Dostojevskis Proharčina kungs pavecāks ierēdnis Proharčins īrē gultasvietu pie kādas saimnieces, kura no viņa ņem tikai 5 rubļus, kamēr no citiem īrniekiem divreiz vairāk. Jaunākie īrnieki dažādi izzobo Proharčinu, jo viņš ir visai skops, nesabiedrisks un arī prāta ziņā ne sevišķi attīstīts. Viņi stāsta Proharčina klātbūtnē viens otram dažādas briesmu lietas par it kā gaidāmajām nepatīkamām izmaiņām darbā, ka būšot visiem ierēdņiem jākārto eksāmeni, jāiet deju kursos utt. Proharčins visām šīm blēņām notic un pamazām zaudē sajēgu, sāk iedzert kopā ar šaubīgiem tipiem, kamēr kādu dienu nomirst. Kopoti raksti 10 sējumos I sējums Romāni un stāsti 1846-1848 Izdevniecība'-Liesma Rīga 1973 К1 Ф. М. Достоевский 0о835 собрание сочинений в десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Arija Elksne Un Atis Ķēniņš Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973

Dans cette nouvelle – tout à fait mineure dans l'oeuvre de l'auteur, et même d'une qualité assez «moyenne»… – deux joueurs de cartes s'unissent pour extorquer de l'argent à un jeune homme riche, Eugène. Le premier, Pierre Ivanovitch, a emprunté trois cent cinquante roubles au second pour monter cette supercherie et il évite de le rencontrer. Le second lui écrit de longues lettres en l'accusant de mauvaise foi. Enfin, complètement brouillés, chacun d'eux envoie à l'autre un billet doux écrit par la femme de l'autre…

Fjodors Dostojevskis Romāns deviņās vēstulēs Stāsta kompozīcija balstās uz to, ka divi blēži raksta viens otram vēstules. Pjotrs Ivanovičs savās vēstulēs ir pieklājīgs, ceremoniāls, delikāts, bet Ivans petrovičs visai rupjš, tomēr centienos vienam otru apkrāpt un piemānīt abi korespondenti ir līdzvērtīgi. Beigās abi neparastā veidā izrādās piemānīti... Dostojevskis 1845. gada 16. novembra vēstulē brālim rakstīja: «Tā nu es nesen, būdams pilnīgi bez naudas, iegriezos pie Ņekrasova. Sēžot pie viņa, man prātā ienāca romāna ideja, ko varētu ietvert deviņās vēstulēs. Pārgājis mājās, es šo romānu uzrakstīju vienā naktī… No rīta aiznesu Ņekrasovam… Vakarā pie Turgeņeva mans romāns tika lasīts visā mūsu pulciņā, tas ir, vismaz kādiem divdesmit cilvēkiem, un sacēla furoru … Beļinskis sacīja, ka tagad viņš esot pilnīgi pārliecināts par manām spējām, jo es varot ķerties pie visdažādākajām tēmām.» Kopoti raksti 10 sējumos I sējums Romāni un stāsti 1846-1848 Izdevniecība'-Liesma Rīga 1973 К1 Ф. М. Достоевский 0о835 собрание сочинений в десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Arija Elksne Un Atis Ķēniņš Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973

Fjodors Dostojevskis Saimniece Stāsta galvenais varonis Ordinovs mēģina uzrakstīt baznīcas vēsturi un tādēļ norobežojas no cilvēkiem lai izveidotu pats savu neatkārtojamu "sistēmu" uz utopiskā sociālisma bāzes. Tomēr dramatiskie sarežģījumi ar kuriem saduras "sistēmas" veidotājs - vecticībnieka un burvja Murina personība, kura ietekmē atrodas jaunā skaistule Katrīna, kuru Ordinovs iemīlējis, beidzot noved rakstnieku pie idejiskās krīzes, un viņš atsakās no savas "sistēmas" Kopoti raksti 10 sējumos I sējums Romāni un stāsti 1846-1848 Izdevniecība'-Liesma Rīga 1973 К1 Ф. М. Достоевский 0о835 собрание сочинений в десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Arija Elksne Un Atis Ķēniņš Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973

Dostoyevsky’s short stories show him to be equally adept at the short story as with the novel. Exploring many of the same themes as in his longer works, these small masterpieces move from the tender and romantic White Nights, an archetypal nineteenth-century morality tale of pathos and loss, to the famous Notes from the Underground, a story of guilt, ineffectiveness, and uncompromising cynicism, and the first major work of existential literature. Among Dostoyevsky’s prototypical characters is Yemelyan in The Honest Thief, whose tragedy turns on an inability to resist crime

La maison des morts, c'est le bagne de Sibérie où Dostoïevsky a purgé comme condamné politique une peine de quatre années de travaux forcés et de six ans de «service militaire». Il faut noter l'actualité des réflexions sur le pouvoir et la violence dont Dostoïevski a parsemé ces Souvenirs. Comment ne pas penser également aux bagnes qui ont marqué ensuite la Russie, à Staline, au Goulag

Fjodors Dostojevskis Spēlmanis Par azarta postošo iedarbību uz cilvēku. Romāna varonis, kāds ģenerāļa bērnu privātskolotājs Aleksejs Ivanovičs ceļo kopā ar ģenerāļa ģimeni. Viņš iemīlējies ģenerāļa pameitā Poļinā, kura savukārt mīl kādu francūzi marķīzu de Grijē. Visa ģenerāla ģimene gaida vecmāmiņas nāvi, lai saņemtu milzīgo mantojumu, bet pati vecmāmiņa ierodas izdomātā pilsētiņā Rulettenburgā un pat netaisīdamās mirt nospēlē daļu savas bagātības ruletē. Aleksejs mēģina glābt stāvokli un arī uzsāk spēli, pie kam atgriež ievērojamu summu, kuru piedāvā Poļinai, tomēr viņa pārāk lepna un piedāvājumu noraida. Aleksejs aizraujas ar ruletes spēli un ... “Spēlmanis” ir romāns par kaislību – vai tā būtu kaislība uz spēli, uz sievieti, uz naudu vai varu… Sarakstīts pirmajā personā, nervozā, reizēm psihiski nestabilā intonācijā, šis ir viens no vieglāk lasāmajiem un tempa ziņā straujākajiem Dostojevska romāniem. Spēcīgi, īpatnēji raksturi un precīzs kaislības pārņemta cilvēka psiholoģiskais zīmējums ir šī romāna lielākie plusi. “Spēlmanis” nerunā tikai par azartspēļu vilinājumu un neizbēgamo postu pēc tam, kad cilvēks ir ar tām saindējies. Rulete iegūst plašākas metaforas nozīmi – tā simbolizē cilvēka vēlmi vienā mirklī iegūt to, ko esi vēlējies, aklu un nesatricināmu ticību savai veiksmei un pusapzinātu pārliecību, ka nejaušība ir iepriekšparedzama. “- Vēl! Vēl! Vēl! Liec vēl! – vecmāmuļa sauca. Es vairs nerunāju pretim un, plecus raustīdams, uzliku vēl divpadsmit frīdrihsdoru. Ripa griezās ilgi. Vecmāmuļa drebēja, vērodama ripu. – Vai viņa tiešām cer, ka atkal kritīs zéro? – es domāju, ar izbrīnu uz viņu lūkodamies. Viņas sejā staroja cieša pārliecība par laimestu nešaubīgas gaidas, ka tūlīt, tūlīt sauks: zéro! Bumbiņa ielēca iedobītē. - Zéro! – krupjē sauca. - Nu!!! – vecmāmuļa pagriezās pret manī ar pārvarīgu triumfu. Es pats biju spēlmanis; es jutu to tieši šinī brīdī. Man drebēja rokas un kājas, galva sāka reibt” Dostojevska Kopoti raksti latviešu valodā iznākuši jau labi sen, taču romāns “Spēlmanis” īpaši aktuāls kļūst pašlaik, kad kazino un spēļu automātu zāles Rīgā sastopamas daudz biežāk nekā grāmatnīcas. Vienā ziņā azartspēlēm varam pateikties par to, ka Dostojevskis ir sarakstījis tik daudz, ko viņš rakstīja, lai iegūtu naudu šīm spēlēm un tajās sataisīto parādu atdošanai. No otras puses, ja šīs parādu nastas nebūtu, varbūt Dostojevska valoda nebūtu tik steidzīga un viņa darbi būtu vieglāk lasāmi. Cilvēkam, kurš vēl tikai prāto, vai ir vērts spert kāju spēļu zālē, ieteicams vispirms izlasīt “Spēlmani”. Bedīgākā ar azartspēlēm saistītā atziņa ir tā, ka tās ir radījušas daudz mazāk Dostojevsku nekā spēles azarta vienkārši salauzto. Kopoti raksti 10 sējumos IV sējums Romāni un stāsti 1862-1869 Izdevniecība'-Liesma Rīga 1974 К1 Ф. М. Достоевский 0о835 собрание сочинений в десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1862—1869  Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Arija Elksne Un Atis Ķēniņš Mākslinieks Kārlis Goldmanis ©Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1974 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Fjodors Dostojevskis Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji Garā stāsta «Stepančikovas ciems» galvenais saturs ir divu raksturu — Opiskina un Rostaņeva attēlojums. Cilvēkus, kuru cilvēciskā cieņa aizvainota, Dostojevskis mums parāda divos galvenajos tipos: lēnīgajā un saniknotajā. Pie pirmā no tiem neapšaubāmi pieder Rostaņevs, pie otrā — Opiskins. Opiskina saniknojums daudzējādā ziņā izskaidrojams ar viņa neveiksminieka, piedzīvotāja sūro likteni. Fomas despotisms, viņa ņirgāšanās par citiem ir slimīga reakcija uz to, kas savā laikā darīts ar viņu. Fomas Fomiča aizvainotās personības paslepenā, niknā sacelšanās ne tikai kopumā, bet reizēm pat detaļās atgādina Goļadkina izturēšanos. Opiskina atriebībai nav noteiktas idejiskas ciņns rakstura. Šeit ir ņirgāšanās pašas ņirgāšanās dēļ, bez jebkādas redzamas vajadzības. Iedvesmas pilns despotisms, kas aizrauj pašu despotu, — tāda ir Fomas Opiskina rīcība. Brīžam sāk likties, ka nevis agrākās nelaimes padarījušas Fomu tādu, bet ka vainīga viņa nekrietnā daba, ka ļaunums slēpjas tieši tanī. Šeit skaidri jūtama atvirze no Beļinska sociālajām idejām, jo tas rakstīja: «Ļaunums slēpjas nevis cilvēkā, bet sabiedrībā.» N. K. Mihailovskis rakstā «Nežēlīgais talants» uzsvēra nevis Fomas saniknotību kā viņa iepriekšējās dzīves rezultātu, bet pašas viņa dabas nežēlību, Opiskina piederību pie «vilku sugas eksemplāriem». Kaut gan Dostojevska simpātijas pieder pulkvedim Rostaņevam, tas nepavisam nav stāsta pozitīvais varonis. Jūsmas izpaudumi, ko, par viņu runājot, bagātīgi šķiež dažas stāsta personas un vispirms stāstītājs, diez vai ir piedēvējami Dostojevskim. Neapstrīdams paliek tikai viens: pulkvedis pēc savas dabas ir labsirdīgs, viesmīlīgs cilvēks. Atklātība, bērnišķība viņu tuvina rakstnieka iemīļotajiem varoņiem. Taču Rostaņevs ir aprobežots vājas gribas cilvēks, viņš nepavisam nepazīst, nesaprot cilvēkus, visus idealizē. Lai paralizētu pulkveža visstingrāko apņemšanos, pietiek ar jebkuru niecīgu Fomas viltību. Galu gald atbrīvojies no svešas ietekmes, Rostaņevs, izrādās, ir spējīgs kļūt tikai par veclaiku muižnieku. Kopoti raksti II sējums stāsti 1848-1859 Liesma  1973 Ф. M. Достоевский Собрание сочинений в десяти томах Том второй Повести и рассказы 1848—1859 Государственное издательство художественной литературы Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского Э. Бирзниека-Упитиса, А. Озола-Саксе, Я. Озола Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojusi Ernests Birznieks-Upltis, Anna Ozola-Sakse, Jānis Ozols Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā «Liesma», 1973

Fjodors Dostojevskis Sveša sieva un vīrs zem gultas Solīds padzīvojis vīrs-greizsirdis, meklējot savu sievu, apstākļu sakritības dēļ, nokļūst svešā dzīvoklī un, piedevām, zem svešas sievietes gultas kopā ar nepazīstamu cilvēku, kurš savukārt šādā situācijā izrādās nonācis arī pilnīgi nejauši... Kopoti raksti 10 sējumos I sējums Romāni un stāsti 1846-1848 Izdevniecība'-Liesma Rīga 1973 К1 Ф. М. Достоевский 0о835 собрание сочинений в десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Ārija Elksne Un Atis Ķēniņš Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973

Dostoyevsky’s towering reputation as one of the handful of thinkers who forged the modern sensibility has sometimes obscured the purely novelistic virtues–brilliant characterizations, flair for suspense and melodrama, instinctive theatricality–that made his work so immensely popular in nineteenth-century Russia. The Brothers Karamazov, his last and greatest novel, published just before his death in 1881, chronicles the bitter love-hate struggle between the outsized Fyodor Karamazov and his three very different sons. It is above all the story of a murder, told with hair-raising intellectual clarity and a feeling for the human condition unsurpassed in world literature

The Double, written in Dostoevsky’s youth, was a sharp turn away from the realism of his first novel,Poor Folk.The first real expression of his genius,The Doubleis a surprisingly modern hallucinatory nightmare in which a minor official named Goliadkin becomes aware of a mysterious doppelgänger–a man who has his name and his face and who gradually and relentlessly begins to displace him with his friends and colleagues. In the dilemma of this increasingly paranoid hero, Dostoevsky makes vividly concrete the inner disintegration of consciousness that would become a major theme of his work

The Gambler was written under the pressure of crushing debt. It is a stunning psychological portrait of a young man’s exhilarating and destructive addiction, a compulsion that Dostoevsky–who once gambled away his young wife’s wedding ring–knew intimately from his own experience. In the disastrous love affairs and gambling adventures of his character, Alexei Ivanovich, Dostoevsky explores the irresistible temptation to look into the abyss of ultimate risk that he believed was an essential part of the Russian national character

The House of the Dead is a fictionalized memoir of a man serving a ten-year prison sentence for murdering his wife. Dostoyevsky drew heavily from his own four-year prison internment in a Siberian prison to draw attention to the dehumanizing, deadening effects of the modern prison system and invoke his philosophies of better ways of treating and rehabilitating prisoners

The twenty-six-year-old Prince Myshkin, following a stay of several years in a Swiss sanatorium, returns to Russia to collect an inheritance and be among people. Even before he reaches home he meets the dark Rogozhin, a rich merchant’s son whose obsession with the beautiful Nastasya Filippovna eventually draws all three of them into a tragic denouement. In Petersburg the prince finds himself a stranger in a society obsessed with money, power, and manipulation. Scandal escalates to murder as Dostoevsky traces the surprising effect of this positively beautiful man on the people around him, leading to a final scene that is one of the most powerful in all of world literature

Предлагаем вниманию англоязычного читателя один из самых известных романов великого русского писателя Ф. М. Достоевского (1821–1881) «Идиот» в переводе Евы Мартин

Le héros principal est un petit scribe, Vassia, jeune homme plein de qualités, de bonté et d'amour. Ce jeune homme modeste est content de son sort, quoiqu'il ne reçoive que vingt-cinq roubles par mois. Son chef, Julian Mastakovitch, l'exploite en lui donnant du travail supplémentaire non payé durant quatre mois. Mais Vassia le fait avec zèle, et lorsque le chef le gratifie de cinquante roubles, l'âme candide de Vassia déborde de reconnaissance. Il est heureux, car il possède un ami qui lui est cher, Arcade, il s'est fiancé à une jeune fille adorable, il jouit de la faveur de son chef. Mais ce «coeur faible» ne peut supporter la plénitude de son bonheur. Il a négligé son travail supplémentaire, en passant tout son temps libre chez sa fiancée: il se sent fautif envers son chef qu'il ne pourra arriver à satisfaire, grossit démesurément sa faute, se sent criminel par insubordination. Et voici que la folie, peu à peu, s'empare de lui…

Fjodors Dostojevskis Velni niknuma piesātināts pamflets pret pagājušā gadsimta sešdesmito gadu Krievijas atbrīvošanās kustību, pret revolūcijas un sociālisma idejām. Romāna autors skaidri apzinājās tā tendenciozitāti. «Uz darbu, ko es pašreiz rakstu žurnālam «Русский вестник»,» Dostojevskis atzinās N. Strahovam 1870. gada 5. aprīlī1 rakstītajā vēstulē, «es lieku lielas cerības, taču ne no mākslinieciskā, bet tendenciozitātes viedokļa; gribas izteikt dažas domas, kaut arī tādēļ zustu mana darba mākslinieciskums. Mani tomēr aizrauj tas, kas sakrājies prātā un sirdī, lai iznāk kaut vai pamflets, bet es būšu izteicies.» Liesma 1977 Kopoti raksti VII sējums Ф. М. Достоевский Собрание сочинений В десяти томах Том седьмой Бесы Государственное издательство художественной литературы Москва 1957 Издательство «Лиесма» Рига 1977 На латышском языке Перевод с русского О. Брикшкиса Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojis Ото Brikšķis Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Mākslinieks Kārlis Goldmanis Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1977

Fjodors Dostojevskis Vājā sirds Kopoti raksti 10 sējumos I sējums Romāni un stāsti 1846-1848 Izdevniecība'-Liesma Rīga 1973 К1 Ф. М. Достоевский 0о835 собрание сочинений в десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Arija Elksne Un Atis Ķēniņš Mākslinieks Kārlis Goldmanis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973