„A Bika órája – írja könyvének előszavában Jefremov – válaszként született…” A tudományos-fantasztikus irodalom nagyon sokszor fest koromfekete és nagyon sokszor rózsaszín képet a jövő világáról. Pedig – Jefremov szerint – az volna legfőbb feladata, hogy az embert felkészítse a várható fejlődésre, nagy feladatainak végrehajtására. A Sötét Láng nevű csillaghajó már-már tökéletes és magasrendűen emberi utasai a Tormansz bolygón ősi és szörnyű állapotokat találnak, zsarnokokat, kizsákmányolást, fejlődésben megrekedt társadalmat. Megkísérlik rendbe hozni a különös bolygó életét. Értetlenségbe, ellenséges indulatokba, tudatlanságba ütköznek. Jefremov új regénye ugyanúgy mérföldkő a szovjet tudományos fantasztikus irodalomban, mint előző művei, a magyarul is megjelent

A “borotva éle” — szimbólum: azt a szinte érzékelhetetlen határt jelenti, amely a tudat és a tudatalatti között húzódik, vagyis amely a teljesen egészséges én pszichikai tengelye. Így magyarázza meg regényének címét maga a szerző, a szovjet tudományos-fantasztikus irodalom klasszikusa, aki ezúttal a legújabb biológiai kutatások és felfedezések fényében boncolgatja az ember pszichofiziológiájának időszerű kérdéseit. Csodával határos, de megtörtént esetek, valóságos jelenségek hiteles leírásával igyekszik feltárni az emberi test és lélek rejtett tartalékait, energiaforrásait. A történések középpontjában egy titokzatos fekete korona, annak különös kisugárzása áll. Több csoport is meg akarja szerezni, hajszákat rendeznek érte. E kalandok leírásával válik a mű térben és időben több dimenziójúvá. Visszanyúl a régmúltba is, például Nagy Sándor korába, vagy az óindiai művészet kezdeteihez, hogy pontosabban megvilágítsa a tegnap, a ma, sót a holnap eseményeit. Oroszországból kiindulva, Itálián, Dél-Afrikán át a forró Indiáig és a jeges Tibetig húzódik a cselekmény fonala. A bőven áradó események egzotikus környezetben, titokzatos templomokban, lámakolostorokban, tengerfenéken stb. játszódnak le. Szemünk előtt zajlik le egy kalandos nőszöktetés; látjuk, hogyan verekszenek meg erőművészek túlerőben lévő fogdmegekkel; megismerjük a különleges, bénító folyadékot kilövő pisztolyt. A mű hősei sarkított jellemű, különleges képességű férfiak, hősnői egzotikus szépségű és rendkívüli sorsú nők. Tanúi vagyunk hipnózissal való csodálatos gyógyításnak, az önszuggesztió nem mindennapi eseteinek. Csak egy példa a sok közül: a tibeti önsanyargató reszpáknak melegük lesz, amikor a fagyos szélben meztelenül állva locsolgatják magukat — a vizes törülköző megszárad rajtuk! Jefremov a tudománynak és a valóságban gyökerező fantasztikumnak olyan tájaira vezet el bennünket, amelyeken szovjet írók még nemigen jártak

Jefremov az 1958-ban írott A Kígyó szíve című kisregényével folytatja ugyanezt az utópikus vonalat. A mű, amely nem tartozik szervesen az Androméda-ködhöz, lényegében válasz Murray Leinster First Contactjára. Mindkét írásban két úrhajó találkozik a Galaxis egyik csücskében; az egyik földi űrhajó, a másik idegen. Csakhogy amíg az amerikai író történetében {úgymond: érthető módon} a két csapat ellenségesen méregeti egymást, addig A Kígyó szívében barátként közelednek egymáshoz. Az író visszanyúl egy korábbi kisregényéhez, a Csillaghajókhoz, amikor azt fejtegeti, hogy a fejlett lényeknek hasonló testi adottsággal kell, hogy legyenek megáldva — tehát szépnek (más szóval célszerű, tehát harmonikus felépítésűnek) kell lenniük. Jefremov ugyanis nem tartja hihetőnek, hogy ‘szarvval és farokkal ellátott szörnyetegek’ vagy ‘gondolkodó penészgombák’ népesítsék be a Világegyetemet. Nem valami szűklátókörű antropocentrikus meggyőződés viszi erre az eredményre, hanem a művészeti érzékkel megáldott tudós filozófus tudományon alapuló okfejtése. (Bár a kisregényben az idegen lények fluorint lélegeznek be oxigén helyett, külső megjelenésben hasonlóan szépek a földi emberekhez.) Úgyszintén, A Kígyó szívében az író megerősíti azt a nézetet, hogy csak egy osztálynélküli társadalom képes olyan magaslatra jutni, ahonnan elrugaszkodva a csillagokhoz képes szárnyalni. Ebből következően, vonja le az író, bármely két civilizáció is találkozik az Univerzumban, azok feltétlenül békések kell, hogy legyenek

Die Erde in 3000 Jahren: Die Menschheit lebt frei von jeglichen nationalen, ethischen und religiösen Gegensätzen als demokratisch organisierte, hochentwickelte und friedliche Gemeinschaft. Jeder Mensch ist ein konstruktives Mitglied der Gesellschaft und verfügt zugleich über ein Maximum an persönlicher Freiheit. Eines der wichtigsten Ziele ist die Erforschung des Kosmos und der Austausch und Zusammenschluss mit anderen galaktischen Zivilisationen in der Gemeinschaft des „Großen Rings“. Doch dann erreicht die Erde eine Nachricht vom jenseits des Rings gelegenen Stern Epsilon Tucanae, die dreihundert Jahre lang unterwegs war und der staunenden Menschheit einen Einblick in eine vollendete Zivilisation von menschenähnlichen Lebewesen vermittelt — eine Zivilisation jedoch, die so weit entfernt ist, dass ein Menschenleben nicht ausreicht, um dorthin zu gelangen. Außer es gelingt endlich, mittels einer neuen Technik die gigantischen Entfernungen im All schneller zu überwinden. Die Forschung an dieser Technik führt zur Planung eines Experiments, dessen Durchführung alle Energiereserven der Erde verlangt. Ein Experiment mit unkalkulierbaren Risiken…

Andromēdas Miglājs (1957, latv.1961) Туманность Андромеды Zinātniski fantastisks romāns par tālu nākotni, kad cilvēki dzīvo harmoniskā komunistiskā sabiedrībā. Visas planētas tautas sadzīvo vienotā saimē un dažādās Visuma malās mītošās civilizācijas sadarbojas kopējā «Lielajā Lokā» apmainoties ar kultūras un zinātnes sasniegumiem. Šī grandiozā utopija pavēra jaunus apvāršņus padomju fantastiskajā literatūrā. Pirmā grāmata triloģijā par Lielo Loku. Otrā «Čūskas sirds» (1959?) Сердце змеи Zinātniski fantastisks stāsts tematiski turpina «Andromēdas miglāja» norises — Zemes astronauti tālu kosmosā satiek citas civilizācijas pārstāvjus, kuru vielmaiņa balstās uz ftora, nevis uz skābekļa, kā zemiešiem. Trešā «Vērša stunda» (1969) Час Быка Zinātniski fantastisks romāns, kura darbība risinās uz tālas planētas Tormans (Mocības), kur valda nežēlīga oligarhiska tirānija. Dzīve tur lielā mērā atgādināja padomju reālijas. Romāns tika publicēts klajas izdevēju nevērības dēļ, par ko viņiem nācās dārgi samaksāt. Atklāti kritizēt romānu padomju vara neuzdrīkstējās — Jefremovs bija pārāk populārs, taču grāmata uz 20 gadiem tika noklusēta — to nepublicēja, izņēma no bibliotēkām un nepieminēja nekādos rakstniekam veltītos rakstos. Latviski protams netika iztulkota. Stāstos un romānos Jefremovs slavēja padomju cilvēku un “drīz gaidāmo” komunistisko nākotni, kad visiem uz Zemes klāsies jauki un saulaini, taču viņam pašam nebija ilūziju par to, kādā valstī un kādā laikā viņš dzīvo — īsi pirms Staļina nāves viņš apcietinājuma gaidās sadedzināja savas dienasgrāmatas un vēstules. Drīzumā pēc Jefemova nāves (1972.gada 5.oktobrī 65 gadu vecumā) VDK darbinieki izdarīja viņa dzīvoklī kratīšanu, meklējot “ideoloģiski kaitīgu literatūru”, un atņēma visus viņa melnrakstus. Uz diviem gadu desmitiem Jefremova vārds tika aizmirsts

Dílo Ivana Jefremova „Athéňanka Thais” vykročilo z hranic vědecké fantastiky. Vypráví o historické údálosti, spálení Persepolis proslulou athénskou héterou Thais. Jefremov v románu seznámí čtenáře nejen s rozporuplnou postavou Alexandra Makedonského, ale hlavní postava Thais ho provede i různými starověkými náboženskými kulty spjaté s velkou ženskou bohyní. Při válečných taženích Alexandra po celém světě zažije chvíle mocenských triumfů i ktastrofický konec, ke kterému spolu s Alexandrem dospěje helénská říše

Ivans Jefremovs Atēnu Taīda Vēsturisks romāns Pazīstama krievu padomju rakstnieka (19071972) pēdējais romāns vēsta par notikumiem 4. g. s. p. m. ē., kad Maķedonijas Aleksandra karagājienu un grieķu filozofu humānistu mācību ietekmē veidojas plašaks pasaules un cilvēka esamības redzējums. Kā sarkans pavediens romānam cauri vijas doma par mākslas un tās iedvesmotājas — sievietes nezūdošo daili. Romāna pamatā ir kāda antīkās vēstures avotos pazīstama epizode: Senās Persijas galvaspilsētas Persepoles nodedzināšana, ko ierosināja slavenā Atēnu hetēra Taīda, Maķedonijas Aleksandra karagājienu dalībniece. No krievu valodas tulkojis Eižens Rauhvargers Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Иван Ефремов Таис Афинская Исторический роман Москва «Молодая гвардия» 1970 Redakcijas kolēģija Voldemārs Bāls, Nora Bērziņa, Skaidrīte Bikova, Jānis Brodelis, Aldonis Builis, Imants Daudišs, Uldis Norietis Mārīte Romāne, Zigmunds Skujiņs, Uldis Tirons, Ina Vaitmane, Guntis Valujevs un Ingrīda Vāverniece Grieķu īpašvārdu un reāliju rakstības konsultants A. Feldhūns. Mākslinieks Andris Lamsters © Издательство «Молодая гвардия» 1973 г (С) Tulkojums 4atviešu valodā priekš vārds izdevniecība «Liesma» 1986 Rīga «Liesma 1986 cena 0.90 rbļ Jefremovs I. Je 253 Atēnu Taīda: Vēst. romāns/ No kr. vai. tulk. E. Rauhvargers; Priekšv. sarakst. V. Mihailovs.— R.: Liesma, 1986.—493 1pp., ģīm.—(Jaunības bka)

Pazīstamā krievu padomju rakstnieka (1907–1972) pēdējais romāns vēsta par notikumiem 4. g. s. p. m. ē., kad Maķedonijas Aleksandra karagājienu un grieķu filozofu humānistu mācību ietekmē veidojās plašāks pasaules un cilvēka esamības redzējums. Kā sarkans pavediens romānam cauri vijas doma par mākslas un tās iedvesmotājas — sievietes nezūdošo daili. Romāna «Atēnu Taīda» pamatā ir kāda antīkās vēstures avotos pazīstama epizode: Persepoles — vienas no persiešu valsts galvaspilsētām — nodedzināšana; to ierosināja slavenā Atēnu hetēra, kas pavadīja Maķedonijas Aleksandru karagājienā

La nouvelle Aux confins de l’Œcumène ( 1949 ) évoque les arts et la civilisation de l’Hellade et de l’Égypte des pharaons, la nature de l’Afrique et la vie de ses peuples, les aventures du jeune Grec Pandion, qui tailla un merveilleux camée, symbole de l’amitié fidèle

Ivans Jefremovs Baiļu Stunda 1968 gadā Ivans Jefremovs pabeidza rakstīt šo savu romānu, kura darbība izvēršas uz planētas ar oligarhisku sabiedrisko iekārtu.  Astronautu - augstākas progresīvas sabiedriskās formācijas - Zemes cilvēku grupa, pretstatīta planētas Tormanss iedzīvotājiem, kuri izauguši apspiešanas, aizliegumu un tirānijas apstākļos. Jefremovam brīnumainā kārtā jau pagājušā gadu simteņa sešdesmitajos gados bija izdevies uzminēt daudz ko no pašreiz notiekošā sabiedrības attīstības procesa, un ja atmetam visus  tā laika PSRS iekārtai tik ļoti raksturīgos marksistiski ļeņiniskos un komunistiskos saukļus, tad redzam, ka tā nākotnes sabiedrība, kādu savā fantāzijā izveidojis autors, nepavisam nelīdzinās PSRS oligarhiski totalitārajam režīmam, ar Ļeņina piesaukšanu un daudzināšanu, ar psiholoģiski nomācošajiem, zombējošajiem lozungiem, bet vairāk tādai, uz kādu savā attīstībā lēnām, ar grūtībām tomēr virzās daudzas valstis un visa progresīvā cilvēce mūsdienās. Grāmata jāuztver nevis kā komunistiskas propagandas avots, bet gan kā brīdinājums, kas var notikt ar Zemi pie patērētāju attieksmes pret dzīvo dabu un nekontrolētas trušveidīgas cilvēku vairošanās, pārpludinot visas bioloģiskās nišas, iznīcinot jebkuru citu augu vai dzīvnieku sugu, noliekot sevi ja ne gluži Visuma, tad noteikti uz Zemes dzīvojošo centrā un uzsverot savu valdošo lomu ar patērētāju un iznīcinātāju attieksmi, bez līdzjūtības un mīlestības pret saviem "jaunākajiem" radiniekiem - augiem un dzīvniekiem, nemaz nerunājot par savas sugas pārstāvjiem. Grāmata nepieder pie vieglās, izklaidējošās lasāmvielas, tā prasīs zināmu prāta sasprindzinājumu, lai izprastu autora domas un idejas.  Tulkojis Imants Ločmelis attēli no 1970.g. "Molodaja gvardija" un 1991 g "Pravda" izdevumiem

Ivans Jefremovs Baltais rags Stāstu krājums: Baltais rags ; Dimantu bedre ; Nuri-Deštas observatorija ; Pagātnes ēna ; Fakaofo atols ; Varavīksnes straumju līcis ; Pēdējā marsbura ; "Katija Sarke" TULKOJUSI Elīna Zālīte  ILUSTRĀCIJAS V. TAUHERA VĀKS B. KUNDZIŅA LVI RĪGA 1947 Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis … Esmu pārliecināts, ka ļoti maldās tie, kas domā, ka ro­mantikai nebūs vietas uz mūsu planētas, kas izmērīta krustām un sķērsām. Ap mums ir milzīga, bezgalīgi plaša radošās pētniecības pasaule. Vajag tikai Ieskatīties tajā, lai pārliecinātos, cik smieklīgi Ir spriedumi par dzīves garlaicību. Vispusīga dabas pazīšana un radošais darbs Ir cilvēka gara spārni. AUTORS

Výbor ze sovětské vědeckofantastické literatury. 1. vyd

Myšlenku o možnosti vzájemných kontaktů a o biologické podobnosti myslících bytostí ztvárnil v novele Cor Serpentis (Srdce hada), 1959; č. in: Povídky z vesmíru, 1961; s. jako Hadie srdce, in: Hadie srdce, 1961). Jefremov koncipoval novelu jako polemiku s tehdy módním pojetím kontaktu, který je naplněn nedůvěrou a nepřátelstvím lidí a mimozemšťanů

Fantezie științifică Ilustraţii E. Spițevici

Die acht Mitglieder der Mannschaft des Raumschiffes Tellur sind auf dem Weg zu einem 300 Lichtjahre von der Erde entfernten Kohlenstoffstern, um dort die Entstehung einer Sonne zu studieren. 300 Lichtjahre, dies ist nicht nur ein weiter Weg, sondern bedeutet auch, dass die Kosmonauten erst nach 700 Jahren auf die Erde zurückkehren werden, 700 Jahre, die sie nur wenige Jahre haben altern lassen. Nicht einmal die Urenkel ihrer Freunde und Verwandten werden dann noch am Leben sein. Wie wird sie die zukünftige Erde empfangen? Trotz dieser Überlegungen haben die Kosmonauten keinen Zweifel am Sinn ihres Unternehmens. Ihr Raumschiff, kleiner als frühere Langstreckenraumschiffe, bietet ausreichend Platz für Sport und Kunst. Hochentwickelte Technik sichert die medizinische Versorgung. Als die Expedition zur Erde zurückkehren will, empfängt sie den Suchstrahl eines fremden Raumschiffes. In der Zeit zwischen dem ersten Funkkontakt und dem Treffen diskutiert die Mannschaft die alte amerikanische Science-Fiction-Ezählung First Contact von Murray Leinster. In ihr wird eine ähnliche Situation geschildert, doch wie anders ist der Verlauf. In der Erzählung bestimmen Misstrauen und Angst die Begegnung — die Menschen des Großen Rings dagegen träumen schon seit Generationen von den Brüdern im All. Sie haben die feste Überzeugung, dass Zivilisationen, die weit in den Kosmos fliegen, so hoch entwickelt sein müssen, dass sie keine Aggressionen kennen. Die Raumschiffe begegnen sich und recht schnell kommt es zur Verständigung. Äußerlich gleichen die Außerirdischen Menschen. Doch ihr Organismus basiert auf Fluor, statt auf Sauerstoff. Ein direkter Kontakt ist nicht möglich, die Fremden, die schon seit langem nach gleichartigen Zivilisationen im All suchen, bleiben auch weiterhin allein. Da empfangen sie den Hilferuf eines anderen Raumschiffes. Schon scheint alles zur Abreise bereit, da hat die Biologin eine Vision. Mit wenigen Skizzen dokumentiert sie einen grandiosen Plan — die Umwandlung des Fluor-Stoffwechsels in einen Stoffwechsel auf Sauerstoffgrundlage. Ein Plan, der in tausenden Jahren die Fluormenschen in die Gemeinschaft der galaktischen Völker führen könnte. Die Raumschiffe trennen sich, das fremde Schiff eilt dem havarierten Raumschiff zu Hilfe, während die Tellur ihren Weg zur Erde fortsetzt…

Wir schreiben das Jahr 3000, und das Universum ist komplett erforscht. Die Menschheit hat die nächste Entwicklungsstufe erklommen und zusammen mit den anderen zivilisierten Völkern des Universums den „Großen Ring“ gegründet, eine Art intergalaktischen Staatenbund, der sich hauptsächlich der Weiterentwicklung von Wissenschaft und Kunst verschrieben hat. Als ein Forscherteam der Erde auf einem namenlosen Planeten notlanden muss und dort ein verlassenes Raumschiff entdeckt, das anscheinend von einer bisher unbekannten Zivilisation konstruiert wurde, steht die Menschheit vor einem Rätsel…

Godzina Byka to opis działań ekspedycji gwiezdnej ludzi Ery Podanych Rąk na planetę skolonizowaną w dalekiej przeszłości przez uciekinierów z Ziemi. Zbudowali na niej swój świat, ale popełniając liczne błędy zniszczyli planetę do tego stopnia, że społeczeństwo Jan-Jah ledwie egzystuje, czy raczej wegetuje. A dobrze się mają tylko oligarchowie i aparat represji. Z tym zacofanym światem, gdzie nikt nie słyszał o prawach człowieka, wolności, a dobra są reglamentowane, zderza Jefremow astronautów statku „Ciemny Płomień” — pięknych, młodych ludzi, którzy natychmiast chcą uwolnić planetę od oligarchów. Radzieckiej cenzurze powieść Jefremowa się nie spodobała, gdyż planeta, której astronauci idą na ratunek, zbyt przypominała sowiecką rzeczywistość

Dziwna to historia, w której dwóch badaczy radzieckich stara się dowieść faktu, że dawno temu, na długo zanim na Ziemi pojawił się człowiek, na naszej planecie pojawiły się statki obcych istot. Kosmitów będących na wysokim szczeblu rozwoju, którzy już wtedy potrafili opanować siłę atomu. Tym dziwniejszy jest fakt, że dowieść tego muszą, badając zakopywane przez miliony lat kości wielkich gadów. Cóż — jak widać paleontologia w wydaniu radzieckiego autora, który sam był paleontologiem, to nie tylko nauka o przeszłości, ale także taka, która zmierza ku przyszłości. To dyskusje o tym, czym powinny się charakteryzować myślące, inteligentne istoty i dlaczego. Roztrząsane są więc wielkość czaszki, rodzaj uzębienia, czy ilość i długość kończy, ale także przecież otoczenie, w jakim mogło dojść do rozwinięcia się tak zaawansowanej technologii, która pozwoliła tajemniczym kosmicznym przybyszom odwiedzić Ziemię. To opowieść, która skupia uwagę na fizycznych i socjologicznych podstawach. „Gwiezdne okręty” traktują również o tym, czy warto zajmować się gałęzią nauki, która jest w danym momencie niepopularna. Tak więc — utwór niedługi, ale ważny. Zarówno jeśli chodzi o jego treść, jak i fakt, że pokazuje kierunki, w których zmierzała nauka radziecka w końcu lat czterdziestych oraz... o czym marzyli ówcześni naukowcy

Fantázia, dobrodružstvo… Nebolo hádam ešte obdobia v dejinách ľudstva, ktoré by dávalo toľko živnej pôdy pre nekonečný rozlet tvorivej ľudskej fantázie, ako je tomu dnes. A nebolo ani obdobia, v ktorom by sa tak rýchlo menil obsah pojmu dobrodružstvo. Najmarkantnejšie to vidíme v súčasnej sovietskej fantastickej a dobrodružnej literatúre, z ktorej neveľký výber predkladáme slovenskému čitateľovi. Prvé tri poviedky našej knižky sú venované problematike medzihviezdnych a medziplanetárnych letov. Zem — písal svojho času K. Ciolkovskij — je kolíska ľudstva. No nemožno večne žiť iba v kolíske. Cesta človeka do vesmíru, spôsob života v kozmických lodiach, úporné hľadania seberovných bytostí v nekonečnom priestore a osobitosti stretnutia s nimi — to sú najpálčivejšie otázky, ktoré priťahujú nielen sovietskych spisovateľov-fantastov, ale i milióny pozemšťanov z polovice dvadsiateho storočia. Popri dnes už po celom svete známom I. Jefremovovi (slovenský čitateľ ho pozná z Hmloviny Andromedy) predstavujú sa nám tu doteraz neznámi mladí autori V. Žuravľovová (Belasá planéta) a V. Saparin (Nebeská kulu). Ich fantastické poviedky prekvapujú bohatou umeleckou invenciou. Prvé stretnutie pozemšťanov s Venušanmi (Nebeská kulu), plné dramatizmu a neočakávaných obratov, netápá v abstraktných sférach, je podané tak, akoby šlo o autentický príbeh, reálne a umelecky pôsobivo, ba so zaujímavým autorovým pokusom načrtnúť psychológiu nezemského človeka. Tak isto príbeh dvojčlennej posádky polorozbitej medziplanetárnej lode (Belasá planéta), ktorej sa po ťažkých útrapách podarí pristáť na Marse, popri všetkej „vedeckosti“ udivuje živou obrazotvornosťou mladej sovietskej autorky. Poviedky V. Savčenka (Prebudenie profesora Berna) a V. Saparina (Posledný pilot) sme zaradili vedľa seba, pretože, ako sa nám zdá, navzájom sa doplňujú. Kým prvá poviedka polemizuje s „teóriami“ o nevyhnutnej atómovej záhubě ľudstva a vštepuje vieru v jeho šťastnú budúcnosť, Posledný pilot je zasa pokusom nahliadnuť do tejto budúcnosti, do krásneho, plnokrvného života budúcich pokolení. Knižku uzatvárajú dve rozsiahlejšie poviedky I. Jefremova Havrania jurta a Afaneor, Acharchellenova dcéra. Tematicky čerpajú z oblastí navzájom vzdialených (na jednej strane dramatický príbeh sovietskeho inžiniera, ktorý s nasadením vlastného života nachádza bohaté rudné nálezisko, a na druhej strane obraz šľachetného saharského Tuarega, čo zachráni francúzsku karavánu, odsúdenú na smrť, a vymôže si za to cestu do Sovietskeho sväzu), obidve sú však charakteristické pre súčasnú sovietsku dobrodružnú literatúru: nejde v nich o hromadenie vonkajších efektov, ale o činy, ktorých pohnútkami a konečným cieľom je služba kolektívu, ľudu, pokroku

Il Cuore del Serpente: che è, in realtà, uno dei più famosi e celebrati romanzi brevi della science-fiction mondiale. Jacques Bergier, nella prefazione all’antologia Feltrinelli, ha scritto che questo romanzo è uno dei tre che assicurano al suo autore «il posto di grande della fantascienza russa e, tout court, della letteratura contemporanea sovietica». E.J. Carnell, direttore delle tre famose riviste inglesi New Worlds Science Fiction, Science Fantasy e Science Fiction Adventures ed autore di ottime antologie, ha affermato: «E’ la migliore storia sul primo incontro tra terrestri ed extraterrestri che mi sia mai capitato di leggere». E questo è il parere di Isaac Asimov: «Il Cuore del Serpente mi è piaciuto: è importante che quest’opera venga giudicata “nobile” perché sradica parecchi preconcetti americani sul conto dei russi… E’ la versione del “primo contatto” fra terrestri ed extraterrestri, fondata sull’amore e sulla comprensione reciproca». Mi auguro che questo romanzo possa conquistare, dopo l’approvazione di Asimov, di Bergier e di Carnell, anche la vostra approvazione; è infatti un’opera molto notevole per la sua profonda umanità, per la sua esattezza scientifica, per lo slancio sincero con cui l’autore auspica l’avvento di una società in cui, superati i contrasti contingenti, gli uomini si avviino uniti alla conquista pacifica dell’universo. L’autore, Ivan Efremov, un ex-marinaio che è riuscito a laurearsi in biologia ed in ingegneria mineraria ed a diventare uno scienziato famoso (ha guidato parecchie spedizioni scientifiche in Asia ed insegna paleontologia in un’Università sovietica), è una figura estremamente simpatica e degna di ammirazione; le sue opere si distinguono per la serietà, per l’impegno, per l’amore della conoscenza e della pace. Penso che questo sarà un incontro veramente interessante per il pubblico specializzato

KAD BŪS UZVARĒTS LAIKS Fantastisku stāstu krājums I. Jefremovs. Helēņu noslēpums. Tulk. S. Cepurniece…… G. Gors. Puisēns. Tulk. A. Nikolajeva …… G. Altovs. Klīnika «Dižais piekūns». Tulk.A. Nikolajeva…………………… V. Zuravļova. Leonardo. Tulk. S. Cepurniece …… A. Dņeprovs. Pasaule, kurā es pazudu. Tulk.S. Cepurniece …… S. Gansovskis. Dusmības diena. Tulk. H. La­piņa. …… I.Varšavskis. Robijs. Tulk. H. Lapiņa …… I. Varšavskis. Molekulārā kafejnīca. Tulk. H. Lapiņa……  IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGĀ 1969 «Kad būs uzvarēts laiks…» ir padomju rakstnieku zinātniski fantastisko stāstu krājums. Grāmata iepa­zīstina latviešu lasītāju ar daudzu padomju fantastu daiļradi, rada priekšstatu par viņu tematikas un stila daudzveidību. Stāstu darbība risinās gan kosmosā, gan uz Ze­mes, gan pagātnē, gan tagadnē, autori pievēršas zināt­niskām, sociālām un morālām problēmām. Taču, lai kas būtu viņu varoņi, lai kur notiktu darbība, — uzmanības centrā ir cilvēks, viņa radošās iespējas un aktīvā at­tieksme pret dzīvi. Mākslinieks A. Prokazovs Publicēts saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadē­mijas Redakciju un izdevumu padomes 1968. gada 22. februāra lēmumu

Ivans Jefremovs Kuriļu salu virkne Aprakstīta ģeoloģiska ekspedīcija gar Kuriļu salām, kurā piedalījies pats autors TULKOJIS Eižens Rauchvangers LVI RĪGĀ 1954 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Ю. К. Е ф р е м о в КУРИЛЬСКОЕ ОЖЕРЕЛЬЕ Детгиз Москва 1953 Ленинград

CUPRINS: OBSERVATORUL NUR-I-DEȘT LACUL DUHURIOR DE MUNTE PISCUL DE SUB LUNĂ OLHOI-HORNOI

Teniendo en cuenta que el libro es de la época de la Guerra Fría, resulta sumamente interesante ver lo que se escribía por allí en materia de ciencia-ficción. Los cuentos (como cabría esperar) no son todos del mismo nivel, pero aún así el libro no tiene desperdicio. Gran trabajo como compilador de Jacques Bergier (compañero de Louis Pauwels en «El retorno de los brujos» y «La rebelión de los brujos»). Recomendable

« La Terre naquit à l’heure du taureau, c’est-à-dire à l’heure du démon », dit un vieux proverbe chinois, cité au début du roman. Et ce sont en effet des visions de souffrances et d’enfer qui se déroulent devant les yeux incrédules – et innocents – des citoyens d’Utopie, descendants des héros de La Nébuleuse d’Andromède, qui réussissent à atteindre la planète Ian-Iah après un long et difficile voyage dans l’espace. Cette planète – surnommée la planète des Tourments – est peuplée par des Terriens, leurs « frères », mais dont le régime est loin d’être « utopique » : les tyrans s’appuient sur la violence, la corruption, la censure, la délation et le mensonge pour gouverner. La juxtaposition utopie-dystopie permet à Efrémov d’émettre un certain nombre de critiques plus ou moins voilées sur les sociétés du XXe siècle et sur la société soviétique en particulier. Œuvre critique certes, mais aussi essai philosophique, L’Heure du taureau est également un passionnant roman d’aventures spatiales qui permettra au lecteur français de se familiariser avec l’un des grands écrivains de la science-fiction soviétique jusqu’ici assez peu connu en France

Fragment książki — Proszę włączyć powietrze — dał rozkaz Erg Noor pozostałym na statku. Dzieliła ich od tamtych nieprzepuszczalna ściana. Dopiero kiedy ciśnienie w komorze osiągnęło wysokość dziesięciu atmosfer i było wyższe niż zewnętrzne, dźwigi hydrauliczne wypchnęły ciasno przylegające drzwi. Ciśnienie powietrza niemal wyrzuciło ludzi z komory, nie pozwalając, aby z obcego świata przedostało się do wnętrza statku coś szkodliwego. Drzwi zatrzasnęły się gwałtownie. Smuga reflektora wyznaczyła jaskrawą drogę, po której badacze zaczęli kuśtykać na swoich sprężynowych nogach, ledwie dźwigając ciężkie ciała. Przy końcu świetlnej trasy widniał ogromny statek, ale nierówna, usiana kamieniami droga zdawała się ciągnąć bez końca

V románu Mlhovina v Andromedě jsou děje od nás vzdáleny předělem staletí. Nikoli však nazpět — ale kupředu, do období nazvaného érou Velikého Okruhu. To se již spojily obydlené planety naší Galaxie, člověk se vypravil ke vzdáleným hvězdám. Nově a rozumně je uspořádána společnost, lidské zájmy i osudy se zásadně změnily. Přitom však Jefremovi nejde o to, aby líčil přludné a růžové utopie. Dívá se do budoucnosti jako vědec i umělec zároveň a obezřetně posuzuje, zda to, co píše je reálné či nikoli. Mohutná, udivující je jeho vynalézavost i důslednost, s níž se snaží vytvořit nikoli jen dílčí, ale úplnou představu soustrojí budoucího řádu

Historický román sovětského autora z doby tisíc roků před Kristem líčí zážitky mladého Řeka sochaře Pandiona, jenž se na svých cestách za starými uměleckými památkami dostane do egyptského otroctví. Výstižně kreslí autor sochařovo strádání v sídle egyptského faraóna, dřinu a útisk tisíců otroků a přepych a rozmařilý život faraóna a jeho družiny. Odhaluje poměry v říši faraónů a neudržitelnost tohoto společenského řádu, vybudovaného na nelidském zotročování chudiny. Seznamuje nás s hrdinným bojem otroků za svobodu, zasvěceně popisuje svět starověku a starou egyptskou kulturu a líčí četné příhody a dobrodružství, které otroci prožijí na svém útěku v afrických pralesích. I když se děj odehrává v době velmi dávné, má pro současného čtenáře aktuální význam. Zdůrazňuje důležitost kolektivní spolupráce a jednotného postupu všech utiskovaných, přístupnou formou řeší vývoj sochaře Pandiona z vyhraněného individualisty v člověka kolektivně cítícího. Živě a poutavě zachycuje události, jejich vztahy, dosah a politický smysl na lidech skutečně živých, na lidech majících srdce i rozum, sílu a především víru ve spravedlnost. Knihu I. Jefremova lze označit za dílo více než zajímavé, jehož předností je jasné ideové pojetí a zaměření. Děj knihy má bystrý spád a svou svěžestí a bezprostředností našeho čtenáře jistě zaujme, poučí a pobaví

Ivans Jefremovs Oikumenas malā Darbība notiek senajā Grieķijā un Ēgiptē. Aizraujošs stāsts par briesmu un piedzīvojumu pilno grieķu skulptora Pandiona likteni, par viņa bēgšanu no ēģiptiešu gūsta un laimīgo atgriešanos mājās, par draudzību un mīlestību. Tulkojis Alfrēds Ābele ILUSTRĒJIS J. DELVERIS LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA RĪGĀ 1951 Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis И. Ефремов НА КРАЮ ОЙКУМЕНЫ Перевод с издания «Молодая гвардия» 1949

Prezentowany wybór rosyjskiej i radzieckiej fantastyki naukowej jest jedną z wielu możliwości przekazania naszym Czytelnikom ogromnej i zróżnicowanej sfery literatury pięknej, będącej w swojej istocie następstwem rewolucji naukowo-technicznej. Nawet taki wybór, siłą rzeczy zawężony do gatunków tzw. małej prozy fantastyczno-naukowej (opowieść, opowiadanie, nowela), oraz do jednej tylko literatury radzieckiej, mianowicie rosyjskiej, jest wszakże jakby konturem lub szkicem rozwoju tego obszaru literatury od zarania fantastyki naukowej do naszej współczesności. Należy się spodziewać, że Czytelnik polski dojrzy także w antologii "Okno w nieskończoność" najważniejsze tendencje współczesnej radzieckiej fantastyki naukowej. Wszystkie jej kierunki sprowadzają się bowiem do wszechstronnego i dogłębnego studium człowieka — nie do naukowo-technicznych aspektów rewolucji naukowo-technicznej, lecz do problemów społeczno-psychologicznych

Do románu Lezvije britvy (Ostří břitvy, 1964; č. 1967) vložil autor množství hypotéz z oboru biologie, psychologie, etiky, estetiky atd. Dobrodružný román nabízející exotiku, tajemství a napětí. Příběh, jehož děj je motivován honbou za černou korunou — starobylou památkou indické země. Napínavé vyprávění o cestě skupiny dobrodruhů, kteří se snaží indický poklad nezákonně získat a dostávají se na této cestě až do ticha indických klášterů

Dwa opowiadania cyklu „Wielki Pierścień” – tytułowe „Serce węża” i „Pięć obrazów” kończą ten cykl, sztandarowe dzieło radzieckiego klasyka SF, Jefremowa. Na cykl składają się jeszcze powieści „Mgławica Andromedy” i „Godzina Byka”, pokazujące heroiczne czyny ludzkości w trakcie podboju kosmosu

The beautiful hetaera Thais was a real woman who inspired poets, artists and sculptors in Athens, Memphis, Alexandria, Babylon and Ecbatana. She traveled with Alexander the Great’s army during his Persian campaign and was the only woman to enter the capitol of Persia — Persepolis. Love, beauty, philosophy, war, religion — all that and more in a historic masterpiece by Ivan Yefremov

The crew of a spaceship encounters an alien ship in deep space. Speculation ensues about whether the other crew might be hostile. Comparisons are made to American SF writer Murray Leinster’s story, “First Contact“, in which an elaborate protocol is developed to prevent the aliens from following the Terrans home and destroying them, or vice versa. The premise of Leinster’s story is debunked, in part by pointing out that in order for a planet’s civilization to become space-faring, they would need to be at peace among themselves and presumably have organized themselves into a planet-wide classless society, a point Yefremov had made earlier in his novel Andromeda. Thus the aliens must necessarily be peaceful

The romance The Land of Foam appeared in 1949; it is a story of the art and culture of ancient Greece and ancient Egypt, of the people inhabiting the world of those days; the varying landscape of Africa is shown in all its awe-inspiring grandeur. A young Hellene, Pandion, is enslaved by the Egyptians, escapes and on his way back home has many thrilling adventures. With his friends, the Negro Kidogo, and Etruscan Cavius, he crosses the African continent and on reaching the sea carves a wonderful cameo, a symbol of friendship and loyalty

Cuprins: Umbra dinosaurului Căutătorii de diamante Întâlnire deasupra Tuscarorei Taina minei străvechi Limanul curcubeului Ultima velă

ZILĀ PLANĒTA Fantastisku stāstu krājums

Cor Serpentis (Čūskas sirds) (1959?) Сердце змеи Zinātniski fantastisks stāsts tematiski turpina Andromēdas miglāja norises — Zemes astronauti tālu kosmosā satiek citas civilizācijas pārstāvjus, kuru vielmaiņa balstās uz ftora, nevis uz skābekļa, kā zemiešiem. Otrais stāsts fantastiskā triloģijā ko Ivans Jefremovs uzrakstīja par cilvēces tālu nākotni. Pirmā grāmata, kura izdota latviešu valodā ir Andromēdas miglājs, bet trešā grāmata ar nosaukumu Vērša stunda netika iztulkota latviešu valodā, jo daži komunistiskās partijas bonzas saskatīja planētas Tormanss sociālajā iekārtā līdzīgas iezīmes ar toreiz pastāvošo komunistisko režīmu. Vērša stunda (1969) Час Быка Zinātniski fantastisks romāns, kura darbība risinās uz tālas planētas Tormans (Mocības), kur valda nežēlīga oligarhiska tirānija. Dzīve tur lielā mērā atgādināja padomju reālijas. Romāns tika publicēts klajas izdevēju nevērības dēļ, par ko viņiem nācās dārgi samaksāt. Atklāti kritizēt romānu padomju vara neuzdrīkstējās — Jefremovs bija pārāk populārs, taču grāmata uz 20 gadiem tika noklusēta — to nepublicēja, izņēma no bibliotēkām un nepieminēja nekādos rakstniekam veltītos rakstos. Grāmatu gribēja aizliegt, bet krievu valodā tā jau bija nodrukāta un atradās veikalu plauktos. Tomēr autors tika pakļauts vajāšanām. Latviski protams nav iztulkota. Stāstos un romānos Jefremovs slavēja padomju cilvēku un “drīz gaidāmo” komunistisko nākotni, kad visiem uz Zemes klāsies jauki un saulaini, taču viņam pašam nebija ilūziju par to, kādā valstī un kādā laikā viņš dzīvo — īsi pirms Staļina nāves viņš apcietinājuma gaidās sadedzināja savas dienasgrāmatas un vēstules. Drīzumā pēc Jefemova nāves (1972.gada 5.oktobrī 65 gadu vecumā) VDK darbinieki izdarīja viņa dzīvoklī kratīšanu, meklējot “ideoloģiski kaitīgu literatūru”, un atņēma visus viņa melnrakstus. Uz diviem gadu desmitiem Jefremova vārds tika aizmirsts

Имя Ивана Ефремова ассоциируется у читателей в первую очередь с "Туманностью Андромеды", "Лезвием бритвы", "Таис Афинской" и другими романами, однако задолго до их создания писатель прославился как автор великолепных научно-фантастических рассказов

До книги увійшли ранні оповідання знаменитого російського письменника Івана Єфремова, присвячені загадкам минулого нашої планети та таємничим явищам природи

Сборник научно-фантастических рассказов известного советского писателя

Имя Ивана Ефремова ассоциируется у читателей в первую очередь с "Туманностью Андромеды", "Лезвием бритвы", "Таис Афинской" и другими романами, однако задолго до их создания писатель прославился как автор великолепных научно-фантастических рассказов