Burvja cepure Tuve Jānsone Pamodušies pēc garā ziemas miega, trollītis Mumins, Susuriņš un mazais dzīvnieciņš Snifs dodas pirmajā pavasara pastaigā. Kalna virsotnē viņi atrod melnu cepuri un paņem to līdzi uz mājām — Mumintētim. Pat nenojauzdami, ka tādējādi paver ceļu dažādām burvestībām un savādībām Muminielejā. Ikviena lieta, kas pietiekami ilgi sabijusi cepurē, pārvēršas par kaut ko pilnīgi citu. Par ko — tas iepriekš nekad nav zināms: sporaugu sēklas izaug par fantastiskiem džungļiem, olu čaumalas pārvēršas par baltiem mākonīšiem, trollītis Mumins — par ļoti savādu biedēkli, bet bizamžurkas mākslīgie zobi… "Laime, ka Mumintētim cepure tā īsti nederēja, jo, ja viņš to būtu paturējis galvā mazliet ilgāk, tad — Dievs lai sarga visu sīko dzīvnieciņu aizstāvi — kas no viņa būtu iznācis…"' MUMINTROĻĻU BIBLIOTĒKĀ iznākušas šādas grāmatas: Neredzamais bērns Komēta nāk Tētis un jūra Mumintēta memuāri Tūve Jānsone savas mākslinieces gaitas sākusi kā zīmētāja un gleznotāja, liekot trollīša Murmina tēlu paraksta vieta. Bet, par prieku visu vecumu lasītājiem, jrollītis Mumins sāk dzīvot pats savu dzīvi, un drīz vien par viņu iznāk vairākas grāmatas. Trollītis Mumins, mazā Mija, Svilpaste un visi citi Muminielejas iemītnieki priecē un saista ikvienu. Un apbur to bērnu, kas mīt katrā no mums

TŪVE JANSONE BīstamĀ vasara

Winner of the 2009 Bernard Shaw Prize for Translation Fair Play is the type of love story that is rarely told, a revelatory depiction of contentment, hard-won and exhilarating. Mari is a writer and Jonna is an artist, and they live at opposite ends of a big apartment building, their studios connected by a long attic passageway. They have argued, worked, and laughed together for decades. Yet they’ve never really stopped taking each other by surprise. Fair Play shows us Mari and Jona’s intertwined lives as they watch Fassbinder films and Westerns, critique each other’s work, spend time on a solitary island (recognizable to readers of Jansson’s The Summer Book), travel through the American Southwest, and turn life into nothing less than art. Fair Play could in fact be called a novel of friendship, of rather happy tales about two women who share a life of work, delight and consternation. They are very unlike each other, but perhaps that is why they manage to play the game successfully, with patience and, of course, a great deal of love

Tūve Jānsone KOMĒTA nĀk Izdevniecība "Dio Nordik" Rīgā 1993 Tove Jansson KOMETEN KOMMER Gebers Helsingfors 1968 No zviedru valodas tulkojusi ELIJA KLIENE Autores ilustrācijas Šī grāmata izdota ar Ziemeļvalstu Kultūras Fonda atbalstu Komēta nāk Vasara ir tāda, kāda tā mēdz būt Mumintroļļu ielejā —silta un bagāta patīkamiem notikumiem. Mazais dzīvnieciņš Snifs ir atradis pats savu alu, — tas ir ļoti liels notikums. Bet vēlu naktī uznāk vētra… Ja tu esi ļoti mazs, tad ir grūti aptvert, ka pasaules telpa ir ogļu melnumā un nekad nebeidzas un ka zeme ir viena sīka, izzūdoša dzīves dzirkstele. Piepeši — tālu prom tumsā iespīdas sarkana acs, — tā kļūst jo dienas, jo lielāka. Tā ir komēta, kas nāk aizvien tuvāk un tuvāk Muminielejai! Debesis ir sarkanas, un jūra ielien paslēpties savās visdziļākajās dzīlēs: ikviens ķipariņš sasaiņo savas mantiņas un bēg. Bet Susuriņš paņem savas mutes harmonikas un uzspēlē dzies­mu par piedzīvojumiem, kuri nav diezin cik lieli, bet gaužām vien­reizēji, un tā viņi dodas taisni iekšā briesmās. Nāc līdzi! MUMINTROĻĻU BIBLIOTĒKĀ varēs izlasīt šādas grāmatas: Neredzamais bērns Komēta nāk Tētis un jūra Burvju cepure Bīstamā vasara Trollīša ziema Mumintēta memuāri Vēlu novembrī Tūve Jānsone savas mākslinieces gaitas sākusi kā zīmētāja un gleznotāja, liekot trollīša Mumina tēlu paraksta vietā. Bet, par prieku visu vecumu lasītājiem, trollītis Mumins sāk dzīvot pats savu dzīvi un drīz vien par viņu iznāk vairākas grāmatas. Trollītis Mumins, mazā Mija, Svilpaste un visi citi Muminielejas iemītnieki priecē un saista ikvienu. Un apbur to bērnu, kas mīt katrā no mums

TUVE JANSONE MAZIE TROĻĻI UN LIELIE PLŪDI sabiedrības «balta» gramatu apgāds Rīga, 1993. gadā Autores zīmējumi No zviedru valodas tulkojusi Mudīte Treimane Vāku pārzīmējis Dainis Breikšs . Formāts 60x84/16. Ofseta tehnika. Pašūt. Nr. 100752. Reģistrācijas apliecības Nr. 2-0142. Līgumcena. Iespiesta Rīgas Paraugtipogrāfijā, LV-1004, Rīgā, Vienības gatvē 11. ©Tove Jansson 1945,1991 Gummerus Printing Jyvaskylā 1991 Bija 1939. gada kara laika ziema. Darbs stāvēja dikā. Likās pilnīgi nevajadzīgi mēģināt zīmēt bildes. Varbūt bija saprotams, ka man piepeši radās vēlēšanās uzrakstīt kaut ko, kas sāktos ar "Reiz dzīvoja". Turpināju­mā vajadzēja būt pasakai - tas bija nenovēršami bet es aizbildināju sevi, izvairoties rakstīt par prinčiem, prince­sēm un maziem bērniem, to vietā izvēlējos par tēlu pašas izdomāto dusmīgo būtni, kas man kalpoja paraksta vietā zem manām karikatūrām. Pusgatavais stāsts tika aizmirsts līdz 1945. gadam. Tad atnāca kāds draugs un sacīja, ka no tā taču varot iznākt grāmata bērniem: "Uzraksti gatavu un pati ilustrē to, un varbūt izdevniecība paņems." Es biju domājusi, ka nosaukumam vajadzētu būt sais­tītam ar trollīti Muminu, kā viņš meklē tēti (pēc parau­ga - Kapteiņa Granta uzmeklēšana), bet izdevniecība gribēja - "Mazie trollīši", lai lasītāji labāk saprastu. Stāstu ir stipri ietekmējušas bērnu grāmatas, kuras biju lasījusi un mīlējusi, - tajā ir nedaudz no Žila Verna, nedaudz Kollodi (meitene ar zilajiem matiem) un tā tālāk. Bet kāpēc gan ne? Lai vai kā, šeit ir manas grāmatas pirmās happy end

Muminteta memuāri Tuve Jansone Trollīša Mumina tētis ir uzrakstījis memuārus. Šī ir grāmata par viņa vētraino jaunību, kad dronti bija daudz lielāki, negaisi bīstamāki un saule siltāka nekā tagad. Savā verandā Muminielejā tētis atceras savus draugus Bezlikumu Kolonijā, viņu daždažādos ceļojumos un varenus svētkus pasaulē, kur viss ir iespējams. Varbūt viņš ir mazliet pārspīlējis, bet tas jādara, lai grāmata būtu saistoša … MUMINTROĻĻU BIBLIOTĒKĀ lasāmas šādas grāmatas: Neredzamais bērns Komēta nāk Tētis un jūra Burvja cepure Bīstamā vasara Trollīša ziema Vēlu novembrī Tūve Jānsone savas mākslinieces gaitas sākusi kā zīmētāja un gleznotāja, liekot trollīša Mumina tēlu paraksta vietā. Bet, par prieku visu vecumu lasītājiem, trollītis Mumins sāk dzīvot pats savu dzīvi, un driz vien par viņu iznāk vairākas grāmatas. Trollītis Mumins, mazā Mija, Svilpaste un visi citi Muminielejas / iemītnieki priecē un saista ikvienu. Un apburto bērnu, kas mīt/ katrā no mums. /

Annotation Zviedru rakstniece Tuve Jansone dzimusi 1914. gadā Helsinkos mākslinieku ģimenē. Viņas tēvs ir izcils somu skulptors, māte gleznotāja - karikatūriste. Rakstniece beigusi Helsinku mākslas akadēmiju un pati parasti ilustrē savas fantastiskās pasakas. Literatūrā viņa debitē 1945. gadā ar pasaku grāmatu «Trollītis un lielie plūdi». Ar savu trešo grāmatu «Troļļa cepure» (1948) viņa gūst ievērību un drīz vien viņas grāmatas tulko daudzās valodās. Ar savām fantastiskajām pasakām «Troļļa Mumina ģimene» pēdējos gados viņa kļuvusi tikpat populāra kā Zviedrijā Astrīda Lindgrena ar grāmatām «Karlsons, kas dzīvo uz jumta» un «Karlsons lido atkal», kuras pazīst arī latviešu lasītājs, un daudzām citām. Abas zviedru rakstnieces apbalvotas ar Andersena un Skandināvijas prēmijām. Tuves Jansones darbi iekarojuši ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo sirdis. Rakstniece ļoti patiesi izjūt cilvēka iekšējo pasauli. Viņas fantastiskie tēli — troļļi Mumini ir apveltīti ar gluži cilvēciskām īpašībām, un, runājot par troļļiem, rakstniece smalkjūtīgi, ar vieglu humoru atsedz cilvēku vājības. Visa viņas fantastisko tēlu pasaule ir ļoti pievilcīga, cilvēciska, un, lasot par to, ir Susuriņš, ir murmulis, ir trollītis Mumins un viņa māmuļa šķiet kā cilvēki ar savu slēpto jūtu dzīvi: bailēm, šaubām, nemieru, savtīgumu. Notikumu norisē viņi it nemanot atbrīvojas no savām negatīvajām īpašībām. Rakstniece savos darbos skar daudzas sadzīves problēmas. Tā, piemēram, pasaciņā «Svilpaste, kas ticēja katastrofai» viņa vēršas pret mietpilsonību. Svilpaste pēc vētras, kas aizmēzusi viņas daudzās mantiņas un nieciņus, jūtas atbrīvota gan no bailēm, gan no savas sīkmanības. Tas viss notēlots vienkārši un sirsnīgi. Pasaku tēlos slēptais egoisms, saskaroties ar citu trollīšu vēlmēm un bēdām (Pavasara dziesma, Pēdējais pūķis), nemanot zūd, dodot vietu labsirdīgai piekāpībai. Rakstniecei ir vesela stāstu sērija par trolli Muminu un tā ģimeni. Kādā referātā Stokholmā viņa pastāstījusi, ka drūmajā kara laikā viņa sākusi rakstīt pasakas, no kurām izveidojusi trolli Muminu. «Vārdu es izvēlējos bez nozīmes. Mumins skan tā mīksti, viņa tēls ir tik paļāvīgs. Vēlāk sapratu, ka tas atgādina manu tēvu,» teikusi rakstniece. Somu mūsdienu bērnu mīlulis ir trollītis Mumins un visa viņa ģimene. Somijā trollītis Mumins ir tik populārs, ka viņa tēlu savām reklāmām pat aizguvis Somijas tūrisma birojs. Troļļi skandināvu mitoloģijā ir ļoti izplatīti. Ir gan milži, gan pundurīši, gan labi, gan ļauni troļļi. Ir ūdens troļļi, meža un kalnu troļļi, ir tādi, kas dzīvo alās vai arī zem ēkām. Ļoti pazīstams ir mājas gariņš «tom-ten», kas pēc ticējumiem bieži vien naktis piedalās visos mājas darbos. Tas atbilst vācu pasaku rūķīšiem. Skandināvu rakstnieki troļļus nereti izmantojuši savos daiļdarbos. Tā, piemēram, H. Ibsens «Pērā Gintā», Z. Lagerlefa stāstos «Troļļi un cilvēki», M. Fenhuss savā jaukajā grāmatā «Troļļu alnis» un daudzi citi. Cerēsim, ka rakstnieces T. Jansones fantastiskie tēli iekaros arī mūsu jauno lasītāju sirdis. Elija Kliene

TUVE JANSONE Neredzamais bērns UN CITI STĀSTI IZDEVNIECĪBA «LIESMA» RĪGA 1968 A (Zviedru) Ja 606 No zviedru valodas tulkojusi Elija Kliene Vāku un titulu zīmējis Aleksandrs Čaupovs Veltīts Sofijai Daži vārdi par ŠĪs GRĀMATAS autori un troļļiem Zviedru rakstniece Tuve Jansone dzimusi 1914. gadā Helsinkos mākslinieku ģimenē. Viņas tēvs ir izcils somu skulptors, māte gleznotāja-karikatūriste. Rakstniece beigusi Helsinku mākslas akadēmiju un pati parasti ilustrē savas fantastiskās pasakas. Literatūrā viņa debitē 1945. gadā ar pasaku grāmatu «Trollitis un lielie plūdi». Ar savu trešo grāmatu «Troļļa cepure» (1948) viņa gūst ievērību un drīz vien viņas grāmatas tulko daudzās va­lodās. Ar savām fantastiskajām pasakām «Troļļa Mumina ģimene» pēdējos gados viņa kļuvusi tikpat populāra kā Zviedrijā Astrida Lindgrena ar grāmatām «Karlsons, kas dzīvo uz jumta» un «Karlsons lido atkal», kuras pazīst arī latviešu lasītājs, un daudzām citām. Abas zviedru rakstnieces apbalvotas ar Andersena un Skandināvijas prēmijām. Tuves Jansones darbi iekarojuši ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo sirdis. Rakstniece ļoti patiesi izjūt cilvēka iekšējo pasauli. Viņas fantastiskie tēli — troļļi Mumini ir apveltīti ar gluži cilvēciskām īpašībām, un, runājot par troļļiem, rakstniece smalkjūtīgi, ar vieglu humoru atsedz cilvēku vājības. Visa viņas fantastisko tēlu pasaule ir ļoti pievilcīga, cilvēciska, un, lasot par to, ir Susuriņš, ir murmulis, ir trollitis Mumins un viņa māmuļa šķiet kā cilvēki ar savu slēpto jūtu dzīvi: bailēm, šaubām, ne­mieru, savtīgumu. Notikumu norisē viņi it nemanot atbrīvojas no savām negatīvajām īpašībām. Rakstniece savos darbos skar daudzas sadzīves problēmas. Tā, pie­mēram, pasaciņā «Svilpaste, kas ticēja katastrofai» viņa vēršas pret mietpilsonību. Svilpaste pēc vētras, kas aiz­mēzusi viņas daudzās mantiņas un nieciņus, jūtas atbrī­vota gan no bailēm, gan no savas sīkmanības. Tas viss notēlots vienkārši un sirsnīgi. Pasaku tēlos slēptais egoisms, saskaroties ar citu trollīšu vēlēm un bēdām (Pavasara dziesma, Pēdējais pūķis), nemanot zūd, dodot vietu labsirdīgai piekāpībai. Rakstniecei ir vesela stāstu sērija par trolli Muminu un tā ģimeni. Kādā referātā Stokholmā viņa pastāstījusi, ka drūmajā kara laikā viņa sākusi rakstīt pasakas, no kurām izveidojusi trolli Muminu. «Vārdu es izvēlējos bez nozīmes. Mumins skan tā mīksti, viņa tēls ir tik paļāvīgs. Vēlāk sapratu, ka tas atgādina manu tēvu,» teikusi rakstniece. Somu mūsdienu bērnu mīlulis ir trollitis Mumins un visa viņa ģimene. Somijā trollitis Mumins ir tik popu­lārs, ka viņa tēlu savām reklāmām pat aizguvis Somijas tūrisma birojs. Troļļi skandināvu mitoloģijā ir ļoti izplatīti. Ir gan milži, gan pundurīši, gan labi, gan ļauni troļļi. Ir ūdens troļļi, meža un kalnu troļļi, ir tādi, kas dzīvo alās vai arī zem ēkām. Ļoti pazīstams ir mājas gariņš «tom- ten», kas pēc ticējumiem bieži vien naktis piedalās vi­sos mājas darbos. Tas atbilst vācu pasaku rūķīšiem. Skandināvu rakstnieki troļļus nereti izmantojuši savos daiļdarbos. Tā, piemēram, H. Ibsens «Pērā Gintā», Z. Lagerlefa stāstos «Troļļi un cilvēki», M. Fenhuss savā jaukajā grāmatā «Troļļu alnis» un daudzi citi. Cerēsim, ka rakstnieces T. Jansones fantastiskie tēli iekaros arī mūsu jauno lasītāju sirdis. Elija Kliene

Эмили и Кристиан живут в полуразрушенном покинутом городе. Она регулярно ходит искать съестное — в разоренные магазины, по брошенным домам. Но в городе они не одни: есть еще «те, другие». Может, стоит попробовать встретиться с ними?

Tuve Jānsone TROLLĪŠA ZIEMA Redaktore Antra Vagnere Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010. Red. nr. L-1915. A/s "Poligrāfists", K. Valdemāra ielā 6, Rigā, LV-1010

Trollīša Mumina draugiem piedāvājam vēl vienu Tūves Jānsones grāmatu par trollīšiem — "Tētis un jūra". Šoreiz stāstīts par dzīvi uz kādas nemīlīgas salas, nevis Muminielejā. Tālu jūrā gulēja sala. Tā bija tikpat kā pamesta. Uz salas atradās bāka, bet tā nebija iedegta. Uz zemesraga dzīvoja zvejnieks, bet viņš klusēja. Uz šo salu tētis aizveda savu ģimeni, vēlēdamies to pasargāt un aizstāvēt. Šī sala bija citāda. Tā nebija gluži tāda kā Muminieleja, kur viss ir kā nākas. Patiesību sakot, dzīve uz salas bija diezgan briesmīga. Dažreiz arī jūrai bija nejauks raksturs, bet tas bija ienaidnieks, ar kuru vērts cīnīties…

Somijas zviedru rakstniece un māksliniece TūveJānsone (1914-2001) ir visplašāk pazīstama kā TrollīšuMuminu radītāja. Vasaras grāmata ir viens no desmit viņas romāniem, kas rakstīti pieaugušajiem, turklāt šis ir kļuvis par klasiku visu vecumu lasītājiem. Ar Vasaras grāmatas humoru un dziļdomību, autore apliecina savu nebeidzamo ticību dzīvei. Visiemīļotāko no savām pieaugušo grāmatām Tūve Jānsone balstījusi uz pašas pieredzi un pārdzīvojumiem. Gados veca māksliniece un viņas mazmeitiņa kopīgi vada vasaru uz niecīgas saliņas Somu līcī. Mazpamazām viņas mācās pielāgoties viena otras bailēm, untumiem un ilgām pēc neatkarības, un dzimst, lai arī noklusēta, tomēr kvēla mīlestība — tā pārņem ne tikai vasarniekus, bet arī pašu salu ar tās sūnainajām klintīm, vēju noliektajām eglēm un nepastāvīgo jūru. "Vasaras grāmata ir apbrīnojami pacilājoša lasāmviela, viegla humora un dzīvesgudrības pilna." Justine Picardie, Daily Telegraph Šo izdevumu ilustrē autores zīmējumi.  ATENA HrīnUkiRN mmflns, ko baudīt saules staros… pilns burvības un rakstura, lienidkte Page, The Iiidependent Tuve Jansone VASARAS GRAMATA Tuve Jansone VASARAS GRĀMATA No zviedru valodas tulkojusi Dace Denina Autores ilustrācijas ATENA Tulkojums tapis ar Somijas Literatūras informācijās centra atbalstu Kāāntajā on saanut avustusta Suomen kirjallisuuden tiedotuskeskuksesta Korektors Pēteris Upesbrants Māra Ābeles vāka dizains Riharda Bargā makets SOMMARBOKEN © Tove lansson 1972 First published by Schildts Forlags Ab, Finland. All rights reserved © Per Olov Jansson, vāku foto: Tūves un Larsa Jānsonu sala un māja © Dace Deniņa, tulkojums latviešu valodā, 2005 © Apgāds "ATĒNA", 2005

Tuve Jansone Vēlu novembrī Muminielejā ir sācies drūms rudens. Tiem, kas tur ierodas, viss izskatās citādi ne gluži tā, kā viņi bija iedomājušies. Un šķiet, ka Muminu ģimenes nav mājās. Tiem, kas ienākuši tukšajā Muminmājā, ir jāmēģina dzīvot un sadzīvot citam ar citu, kā nu viņi prot. Tie ir Svilpaste, Murmulis, Bumbulīte, Ņurdzeklis un cirslītis Tofts. No lielas tālienes Susurinš nāk atpakaļ uz Muminieleju, kur viņš ir pazaudējis kaut ko ļoti svarīgu. Dārzā uz staba, biezas miglas ieskauta, stāv zilā stikla bumba un atspoguļo gaidāmas lielas pārmaiņas. Kādu vakaru stikla bumbā sāk spīdēt pavisam mazs, bet noturīgs punktiņš… Tuves Jansones zīmējumi No zviedru valodas.tulkojusi Mudīte Treimane Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Somijas zviedru rakstniece Tuve Jansone (1914-2001) aprakstījusi Mumintrollīšu pasauli divpadsmit pasaku grāmatās un pati arī ilustrējusi savus darbus, radot daudz interesantu, fantāzijā izauklētu būtņu. Pat savu parakstu māksliniece aizstājusi ar mazu zīmētu trollīti. Šajā ciklā lasiet "Tētis un jūra" (1948), "Bīstamā vasara" (1954), "Mumintēta memuāri" (1968), "Vēlu novembrī" (1970). Manam brālim Lasem

Три пожилых леди отправились на островок в гавани — в ресторан. Здание было построено еще в начале века, но они были здесь впервые. Заказав коктейль «White Lady», они то вспоминают прошлое, то наблюдают за молодежью…

Две сестры, две пожилые женщины, разговаривают о своей матери в годовщину ее смерти. Она умерла, упав в ванной с лестницы — на девятом десятке лет собиралась красить потолок! Должны ли были родственники чувствовать за собой вину, ведь у покойной был деспотичный характер?

Она жила на острове одна. Ее день был расписан — от одного стаканчика мадеры до другого. И вот однажды она увидела на берегу белку…

Они сидят в ресторане и разговаривают. Вернее, говорит в основном он: о том, что нужно мыслить синтетически, что их взаимоотношения должны возвыситься и достичь духовной общности, что главное — это прожить достойно… и т. д. Но это ли хочет услышать она от него?

Буря дребезжала форточками и скрипела дверями. Она прислушивалась к голосу бури. Он не звонил уже несколько недель, и это значило, что он никогда уже не позвонит

Путешествуя по Америке, Мари и Юнна приехали в Финикс, штат Аризона. В гостинице, где им случилось остановиться, они подружились с веселой горничной Верити, а благодаря ей — познакомились еще с массой разного народа. Зачем им ехать куда-то дальше, недоумевает новая приятельница…

Лето прошло, и зима не за горами. Снусмумрик, как обычно, отправляется в странствие. Но почему-то на этот раз у него не получается беспечно покинуть Муми-долину — ноги словно сами собой возвращают его обратно. И, кстати, ближе к зиме многие друзья и знакомые муми-троллей вдруг решают, что сейчас самое время нанести визит в Муми-дом. И вот на веранде вновь загорается золотистый огонёк керосиновой лампы, с которой осенние вечера становятся теплее, и все так рады видеть друг друга. Книга, которую вы держите в руках, — настоящее событие. Впервые за долгие годы весь цикл о муми-троллях заново переведён на русский язык! Тем, кто уже знаком с обитателями Муми-долины, будет любопытно по-новому взглянуть на их приключения. А тем, кому первая встреча со сказочным миром Туве Янссон только предстоит, можно лишь по-хорошему позавидовать!

Знаменитая детская писательница Туве Янссон придумала муми-троллей и их друзей, которые вскоре прославились на весь мир. Не отказывайте себе и своим детям в удовольствии – загляните в гостеприимную Долину муми-троллей. Лето прошло, и зима не за горами. Снусмумрик, как обычно, отправляется в странствие. Но почему-то на этот раз у него не получается без сожалений покинуть Долину, и ноги сами несут его назад. И что еще удивительней, в то же самое время многие друзья и знакомые муми-семейства вдруг решают нанести визит в муми-дом. И вот на веранде вновь загорается теплый огонек керосиновой лампы, вокруг которого так хорошо собираться осенними вечерами…

Что делать нам, друзья, поздней осенью, когда идет проливной дождь? Кто-то может, как Снусмумрик, отправиться на юг. А кто-то, как Филифьонка, просто пойти в гости

Три сестры — эмигрантки из Финляндии — живут в Америке. Старшая, Юханна, взвалила на себя ответственность за сестер, но ни благодарности, ни понимания с их стороны она не видит. А тут еще младшая, Сири, вышла замуж за подозрительного итальянца!

Когда-то, во времена школьного детства, Боб был кумиром Антона. Но тот не обращал внимания на худенького застенчивого мальчика, учившегося на класс младше. И вот, спустя 20 лет, они встречаются в одном поезде…

Это добрые и смешные рассказы об удивительных существах, населяющих Долину Муми-троллей. Они попадают в сложные ситуации, встречаются с опасностью и преодолевают трудности и препятствия. Данное издание интересно тем, что перевод осуществлялся не со шведского языка, на котором писала Туве, а с английского перевода этих сказок

Юнна и Мари собираются смотреть кино: это вестерн из числа «ранней классики». Но Юнна знает, что Мари недолюбливает подобные фильмы и заранее начинает речь в его защиту. Возникает дискуссия, в результате которой Юнна будет смотреть фильм в одиночестве…

Нурдман работал взрывником и однажды взял с собой на взрывные работы сына

Мари и Юнна живут в одном доме, и их мастерские разделяет/соединяет чердак. По вечерам они в комнате Юнны смотрят кино, записывая фильмы на видеомагнитофон, а потом серьезно и подробно обсуждают увиденное

Они живут одни на острове — Юнна и Мари. Поднявшийся сильный ветер угрожает их лодке «Виктории». У них нет сил вытащить ее на берег. И остается только по очереди её караулить…

Девяностодвухлетний Владислав — Маэстро Марионеток — приезжает в гости к Мари. Его неиссякаемая энергия и яркий талант заставляют ее по-новому взглянуть на привычные вещи…

Господин Симомура рисует. Господин Симомура желает видеть очень опасных диких зверей. Чучело волка — это совсем не то. Она хочет показать ему настоящего

Знаменитая детская писательница Туве Янссон придумала муми-троллей и их друзей, которые стали известны на весь мир. Не отказывайте себе в удовольствии – загляните в гостеприимную Долину муми-троллей. Как мы знаем, зимой обитатели долины спят. Но Муми-тролль вдруг проснулся и обнаружил, что выспался. Он разыскал малышку Мю, и они с нетерпением стали поджидать Ледяную деву. Глупенькие, они не знали, что Ледяная дева опаснее, чем сама злющая Морра! Впрочем, за долгую зиму им придется пережить немало: опасные приключения, удивительные встречи и веселый праздник. Но зато весной Муми-тролль с гордостью может сказать, что он первый в мире муми-тролль, который не спал целый год

Мы продолжаем наше путешествие в сказочную страну, населенную прелестными существами — муми-троллями. Мы узнаем, почему зима оказалась волшебной и как надо вести себя в этом случае. Удивительные существа населяют Долину муми-троллей. Конечно, это не люди, но в «Филифьонке, которая верила в катастрофы» и в «Хемуле, который любил тишину» вы сможете узнать самих себя

Невесёлые американские будни трех сестер, эмигрировавших из Финляндии в поисках лучшей доли, но так и не нашедших себя в новой стране

Знаменитой художнице исполняется восемьдесят лет. Поздравлять ее является множество людей — собратьев по цеху, искусствоведов, критиков и вообще людей, известных в самых разных сферах. Но почему-то ее внучка с другом выбирают для общения людей, которых бабушка называет неудачниками!

Работая над новой большой ролью, Мария вдруг понимает, что среди ее родственников есть человек, идеально совпадающий с образом героини — кузина Фрида. Она приглашает ее пожить к себе на дачу…

В романе «Город Солнца» знаменитой финляндской писательницы Туве Янссон рассказывается о тех, кто в конце пути нашел себе приют в тихом и спокойном месте, где всегда тепло, а многочисленные пансионаты готовы предоставить клиентам комфортабельное обслуживание. Там, в городе пенсионеров, где на первый взгляд как будто замерло время, жизнь оказывается полна событий, споров и приключений

Последний сборник рассказов великой финской писательницы, продолжающий традицию рассказов о человеческой природе, взаимоотношениях и бесконечных попытках познания себя

Сумбурный, яркий, сумасшедший, хмельной день! И кто сказал, что трудно быть счастливым?!

Анья и Вера Хэгер решили устроить праздник для своей племянницы — дочери их брата, которой исполнился годик. Они пригласили детей, зажгли свечки на торте и разложили мороженое по вазочкам. Но малышам почему-то не весело: в присутствии сестер они замирают, не хотят играть и перестают есть. Почему?

Туве Янсон — сучасна фінська письменниця, яка пише шведською мовою. Її казкова повість «Диво-капелюх» увійшла в скарбницю дитячої літератури світу. Якось навесні герої повісті, казкові істоти тролі, що мешкали в долині Мумі, знайшли диво-капелюх, який мав чарівну силу, і з того часу почали зазнавати незвичайних пригод. Поетично і водночас дотепно написана книга вчить дітей чесності й порядності, звеличує дружбу

Туве Янсон — сучасна фінська письменниця, яка пише шведською мовою. Її казкова повість «Диво-капелюх» увійшла в скарбницю дитячої літератури світу. Якось навесні герої повісті, казкові істоти тролі, що мешкали в долині Мумі, знайшли диво-капелюх, який мав чарівну силу, і з того часу почали зазнавати незвичайних пригод. Поетично і водночас дотепно написана книга вчить дітей чесності й порядності, звеличує дружбу

Флура — означает «цветок». И это имя очень подходило молодой девушке Флуре Юханссон. Выйдя замуж, она приобрела фамилию Фогельсонг, что переводится как «птичья песнь». И жизнь была яркой и прекрасной — правда, только сначала…

Сборник коротких рассказов про Муми-тролля и его друзей. Остались ли на Земле драконы? Кто такое Рождество? И почему становятся невидимками?

Моторная лодка привезла к берегу носилки, на которых лежала очень старая женщина. На скорой помощи ее отправили в больницу. После жаркого дня — ночью — разбушевалась гроза. Она любила грозу, перед ее мысленным взором проходили картины прошлого, мечты, утраченные возможности… Шел дождь

Этот рассказ написан в форме стенографической записи одного телефонного разговора — дочери и матери. Мы слышим только то, что говорит дочь, — но даже из этого нам становятся понятны взаимоотношения этих очень близких друг другу людей!

Автобиографическая повесть

Однажды он увидел — нет, не отражение в витрине, а второго себя. Просто встал рядом с собой и посмотрел на себя со стороны. Через секунду это ощущение пропало. В конце концов он начал ждать его — себя — другого. Но этот двойник приходил не всегда…

Итальянец Лучо ужасно добр и приятен во всех отношениях. Друзья любят его (потому что не любить его невозможно), но эта привязанность и любовь граничит с раздражением и ненавистью