Arturs Mauriņš Kurp ej, daba? Stāsti par dabu Autors — bioloģijas zinātņu doktors. LVU Bioloģijas fakultātes profesors šajā grāmatā stāsta par dabas aizsardzību, par to. kā cilvēka darbība ietekmējusi un pārveidojusi dabu, ciktāl šie pārveidošanas plāni Ir vēlami un kur sākas tā robeža, aiz kuras dabā iestājas neatgriezeniskas pārmaiņas. Minēti daudzi piemēri, kad cilvēka bezatbildīgas rīcības rezultātā pasaulē iznīkušas dau dzas dzīvnieku un augu sugas. Daudz vērības autors veltījis dabas objektu un parādību zinātniskās prognozēšanas metodēm Grāmatā uzskatami parādīta dzīvas dabas prognozēšanas nolīmē. Pārrunas par zinātnisko prognozēšanu Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Izdevniecība «Liesma» Riga 1979 Mākslinieks A. Galeviuss

Oskars Gerts, Arturs Mauriņš Laikazīmes Stāsti par dabu Grāmatā izklāstīti tautas vērojumi par dzīvās un nedzīvas dabas parādībām meteoroloģisko laika apstākļu paredzēšanai tuvākajam un tālākajam periodam, piemērotāko sēšaтas un stādīšanas, kā ari ar lopkopību saistīto darbu termiņu izvēlei. Laikazīmes-(tautas vērojumi) apskatītas modernās zinātnes atziņu gaismā. Tās parādītas kā sava laikmeta kultūras fenomens, kam ir noteikta vērtība ari mūsdienās, Jo laikazīmēs koncentrēta daudzu paaudžu praktiskā pieredze. Recenzenti: filoloģijas zinātņu kandidāte Maija Ligere LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks Arvīds Pastors LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks Jānis Peters veterinārijas zinātņu kandidāts Leo Vaiders Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Mākslinieks Jāzeps Pigoznls Izdevniecība «Liesma», 1986

OSKARS GERTS, ARTURS MAURIŅŠ LAIKAZĪMES Ieskats tautas vērojumos un ticējumos RĪGA «LIESMA» 1986 MŪSU LASĪTĀJ! Vai nav tā, ka, strādādami ar moderno tehniku, pārvie­todamies ātros un ērtos satiksmes līdzekļos, dzīvodami labiekārtotos dzīvokļos, arvien skaudrāk sākam izjust, kā mazinās mūsu tiešās saiknes ar dzīvo un nedzīvo dabu? Personības harmoniskai attīstībai taču nepieciešama gan kul/liras, gan dabiskās vides daudzveidība. Bet kur dzīves steigā rast šos pieturas punktus saiknei ar dabas daudz­veidību? Liksim lietā jau uzkrātās tautas gudrībasl Vērī­gāk ieskatīsimies odu dejā un mākoņu kustībā, ieklausī­simies varžu kurkstēšanā un meža šalkās, pavērosim, kādā secībā saplaukst koki un kā guļ mūsu draugs suns, cik augstu lido bezdelīgas un kā pūš vējš — uz varavīksni vai no tās. Te nu tad lieti palīdzēs daudzajos gadsimtos izkristatizētās laikazīmes. Tās uzticīgi un gudri kalpoju­šus mūsu senčiem, kad vēl nebija zinātniskās meteorolo­ģijas, agronomijas un zootehnikas. Laikazīmes varbūt palīdzēs detalizētāk aplūkot dzīvās un nedzīvās dabas pa­rādības, bet zinātnes atziņas — izprast objektīvās cēloņ­sakarības. Tāpat domājam, ka laikazīmes nav zaudējušas savu praktisko nozīmi arī modernās zinātnes strauja uzplau­kuma laikmetā. Zinātne vispārina cilvēces atziņas, laikazīmes — konkretizē, tām ir izteikti lokāls raksturs. Laikazīmēs koncentrētā veidā uzkrātās tautas gudrības nekon­kurē ar moderno zinātni, bet gan to savdabīgi papildina, krietni vien izejot ārpus mums pierastajiem dabaszinātņu nogabaliem. Tās iesniedzas vispārējā esamības redzējumā, dabas uztveres estētikā un ētikā, tajās izpaužas ari tautas vitalitāte, dzīvesprieks. Bieži vien grūti novilkt robežu starp tautas vērojumiem, kas strikti kalpo praktiskai laika apstākļu paredzēšanai, un tā saucamajiem ticējumiem ar tiem raksturīgo daudzslāņaino ētisko, filozofisko un prāt- niccisko saturu un zemtekstu. Jo arī te tā vai citādi iz­teikta mūsu priekšteču ekoloģiskā domāšana. Viens otrs ticējums pirmajā skatijumā var likties panaivs vai mal­dīgs. Taču ielūkosimies tajā vērīgāk un mēģināsim rast racionālo kodolu. Atcerēsimies F. Engelsa vārdus «Anti- Diringā»: Ir daudz vieglāk ar prātā aprobežoto viduvē­jību, kā to dara Kārlis Fogts, uzbrukt vecajai natūrfilozofijai nekā novērtēt tās vēsturisko nozīmi.» Tāpēc mēs neesam centušies <Laikazīmju» tematiku sa­šaurināt, bet gan esam mēģinājuši sniegt to pēc iespējas plašākā tvērumā. Un esam vēlējušies parādīt tādu tautas vērojumu īpatnību kā tieksmi skatīt dabas parādību vis­sīkākās izpausmes. Tāpēc vienai un tai pašai parādībai dažkārt veltītas daudzas laikazīmes, kas atšķiras tikai ar niansēm vai nu pašas parādības izpausmē, vai ari tās īstenošanās apstākļos. Taču šis prātulas ir savstarpēji saistītas, tām piemīt noteikts sistēmiskums. Sajā sakarā, mēģinot ieskatīties māsu senču uzskatu sistēmiskumā, esam centušies uzrādīt arī ticējumu un laikazīmju ligzdas. ' Mēs neesam iedomājušies šo savu pirmo nelielo ieskatu jeb tuvošanos tautas dzīves gudrību krātuvei par rokas­grāmatu laika apstākļu paredzēšanai vai lauku darbu plā­nošanai. Sim nolūkam arī turpmāk izmantosim meteorologu prognozes un lauksaimniecības zinātņu atziņas. Taču vienlaikus lai laikazīmes mūs visus mudina vēl dziļāk un nopietnāk vērot, analizēt, padomāt. Lai izlasītais rosina apzināt arī citas, šeit nepieminētas laikazīmes un parādī­bas un izvērtēt tās, pasargājot šo tautas garamantu no aizmirstības! Mūsu kopīgs pienākums taču ir nodot nāka­majām paaudzēm pēc iespējas bagātāku kā dabas, tā ari kultūras daudzveidības pūru. Autori

Arturs Mauriņš Saistošā dendroloģija Stāsti par dabu Daudzveidīga un krāšņa ir mūsu planētas zaļo augu sega. Bez augiem nevar iztikt ne cilvēki, ne dzīv­nieki. Mēs saņemam no augiem pārtiku, skābekli elpošanai, iegūstam koksni, izejvielas dažādām rūpniecības nozarēm, ārstniecības līdzekļus. Bez au­giem nebūtu ne kurināmā — akmeņogļu, kūdras, ne degvielas — naftas un deggāzes. Augu valsti kopumā pieņemts saukt seno romiešu pa­vasara un ziedu dieves Floras vārdā. Augu valsti pēta zinātnes nozare, ko sauc par botāniku. Zinātnieki botā­niķi ir aprakstījuši ap pusmiljonu augu sugu, tanī skaitā ap 10 tūkstošu kokaugu (koku un krūmu). Liesma 1973 Mākslinieks B. Vasijevskls Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis