Žans d'Ormesons Mūžīgais žīds Mani sauc par Lakedemu, Fusgengeru, Ahasvēru, Kartafilu, Luisu de Torresu, Omāru ibn Batūtu, Juaņu Canu, Dēmetriju vai Ragnaru Gudro — cilvēki ir likteņa runāta dzeja. Es vienmēr esmu anonīms un vienmēr — kolektīvs. Jo, pirms kļūstu par cilvēku, ceļotāju, nolādēto, par romāna varoni — kādas šausmas! —, es pirmām kārtām esmu mīts. Es klīstu jūsu atmiņās, jūsu fantāzijās, jūsu bailēs un cerībās. Esmu viss, ko esat darījuši, un arī — galvenokārt — tas, ko nekad nedarīsiet. Žans d'Ormesons un viņa Mūžīgais Žīds Žans d'Ormesons (Žans Lefevrs grāfs d'Ormesons, dzimis 1925. gadā), franču rakstnieks un publicists, Latvijā līdz šim nav bijis pazīstams vismaz nav izdots neviens tulkojums. Viņš ir Franču akadēmijas loceklis un viens no populārākajiem rakstniekiem Francijā, visai daudzu darbu autors (Klaidonis ar cauru lietussargu, Impērijas slava, Dievam par prieku, Dievs, viņa dzīve un darbi, Šatobriāna biogrāfija Mans pēdējais sapnis būs par jums, triloģija Vakarvējš, Visi vīrieši pēc viņas kā traki, Laime Sanminiāto, Gandrīz nekas par gandrīz visu u.c.). Mūžīgais Žīds nācis klajā 1990. gadā. Manuprāt, tas ir viens no raksturīgākajiem Ormesona darbiem, kurā ārkārtīgi dzīvs, spilgts vēstures epizožu tēlojums savijas ar viņa filozofisko pasaules uztveri. Tas ļauj mums sevi apzināties kā pasaules un kā vēstures daļu, justies līdzdaltgiem notikumos un procesos, kas risinājušies pirms mūsu, mūsu vecāku, vecvecāku utt. paaudzes nākšanas pasaulē. Viņu lasot, pasaule kļūst daudz plašāka un krāsaināka, iekļauj tautas un cilvēkus vienotā plūsmā, mainot ari skatījumu uz šodienu. Ormesons nepamāca un nesludina. Ormesons ar lasītāju sarunājas, pieņemot, ka tas ir gudrs, spriedumos elastīgs un ap­veltīts ar humora izjūtu. Ormesons, krāsaini un ar milzīgu mī­lestību tēlojot vēsturi, kas, protams, ir visai personiski skatīta vēsture, dod arī mums brīvu vaļu interpretācijai. Ormesons lasītāju ļoti smalkjūtīgi izglīto, pieņemdams, ka tas zina daudz, bet, ja nezina, tad gandrīz vai rotaļīgi tiek va­dāts pa mūsdienu kultūras tapšanas ceļiem. Viņa romānos — un Mūžīgais Žīds nav izņēmums — ir milzīgs daudzums faktu, vārdu, skaitļu, kas tomēr neapgrūtina lasīšanu. Taisnība, gluži neko par vēsturi nezinošam cilvēkam varbūt nav viegli orien­tēties notikumu kaleidoskopā, tomēr tie tekstā pietiekami lielā mērā kļūst saprotami. Varētu minēt vēl daudzus iemeslus, kuru dēļ ir vērts šo grā­matu izlasīt. Taču katrs tajā atradis kaut ko savu. Lai kā, ikvie­nam ir interesanti lasīt par sevi un savu vēsturi, jo tieši tik personiski pasaules gaitu uztveram šajā Ormesona darbā. Tulkotāja no franču valodas tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja Mākslinieki Arta un Jānis Jaunarāji Apgāds "Alberts XII", 1999 S. launarāja, tulkojums no franču valodas, 1999 A. launarāja, J. Jaunarājs, mākslinieciskais noformējums, 1999 Lai cilvēki apzinatos diženumu, ko viņi sevī neapjauš. Andrē Malro  nekas nav patiesāks par patiesību? Ir — leģenda. Tieši tā dod nemirstīgu jēgu gaistošai patiesībai. Niks Kazandzakis Manis paša Mūžīgais Žīds. Aragons Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Several years after the French Revolution, in the winter of 1804, Napoleon Bonaparte has to make a crucial decision: to keep the main ideals of the new France alive or to elevate the country into a powerful base by making it an empire and becoming emperor. One evening at the Tuileries Residence in Paris, Second Consul Jean-Jacques Cambaceres, a brilliant law scholar and close ally, listens as Napoleon struggles to determine what will be best for a country much weakened by ten years of wars and revolutions. Torn between his revolutionary ideals and his overwhelming longing for power, Napoleon Bonaparte declares that it can only be achieved by his taking the throne. Bonaparte attempts to rally Cambaceres to his cause and maps out in great detail why France must become an empire, with him as its Emperor. The Republican hero desires only one thing: to forge his legend during his lifetime. France has arrived at a crossroads, and Bonaparte must break many barriers to fulfill his ambition. "An empire is a Republic that has been enthroned," he declares. And so, through the night, French history is made. With historical erudition, d'Ormesson remarkably captures the man's vertigo of triumph, which ultimately leads to his fall

Жан Лефевр д’Ормессон (р. 1922) — великолепный французский писатель, член Французской академии, доктор философии. Классик XX века. Его произведения вошли в анналы мировой литературы. В романе «Услады Божьей ради», впервые переведенном на русский язык, автор с мягкой иронией рассказывает историю своей знаменитой аристократической семьи, об их многовековых семейных традициях, представлениях о чести и любви, столкновениях с новой реальностью