Marianne Fredriksone Marija Magdalēna svētā grēciniece romans Reiz nevilšus uzdūros Marijas Magdalēnas evaņģēlija fragmentiem, kas neticamā veidā vēl bija uzglabājušies. Tajos Marija Magdalēna stāsta par to, ka Jēzus Kristus sarunās ar viņu teicis: "Neveidojiet savas dzīves likumības pēc tā, ko es jums esmu parādijis. Nerakstiet likumus tā, kā to dara rakstu mācītāji." Tas mani pārsteidza: varbūt ir bijis kāds ar ausim, kas dzirdēja, ar acīm, kas redzēja, un prātu, kas aptvēra. Māceklis, ko Jēzus mīlējis visvairāk. Un tā ir bijusi sieviete bez varas un bez ietekmes. Tā radās mana Marija Magdalēna," tā izteikusies 1927. gadā dzimusī zviedru rakstniece Marianne Fredriksone Viņa ilgus gadus strādājusi žurnālistikā, bet popularitāti ieguvusi ar romāniem "Ievas grāmata"(1980), "Kaina grāmata"(198t), "Grēku plūdi"[) 990), bet it īpaši ar romānu "Stāsta Marija Magdalena"\1997). Lasītaju īpaši iecienītas ir Fredriksones gramatas "Ja sievietes butu gudras, tad pasaule apstatos"[ 1993) un "Anna, Hanna un Johanna"(\998). Fredriksones versijas par Mariju Magdalēnu pamata ir ne tikai Bībeles tekstā neiekļautais evaņģēlijs, bet ari filozofēs Simonas Veilas "Vēstulē kadam dominikānim", kurā uzsvērts patiesa reliģijas izpratne vispār nav iespejama, jo kristietības sākotne ir grimusi tumsā. Viena no asākajam romana epizodem rakstniece telo Jēzus matēs un Marijas Magdalēnas tikšanos: "Jēzus un viņa mācekļi sievas un viri, kas pametuši savas dienišķas gaitas, lai sekotu viņam, bija apmetušies Kapernaumas nometne. Kadu dienu ierodas Jēzus mate. Ta bija Marijas no Nacaretes un Marijas no Magdalas pirmā tikšanas reize, ta bija smaga un satraucoša tikšanas. Vai tu esi ta mauka, ar ko mans dels dzīvo grēkodams? Jā. Bet es neesmu mauka." No zviedru valodas tulkojusi Rute Lediņa Noskanējis gramatu un failu izveidojis Imants Ločmelis apgāds DAUGAVA Marianne Fredriksson mligl Maria magdalena Marija Magdalena svētā grēciniece MARIANNE FREDRIKSSON Enligt Maria Magdalena Published by agreement with Bengt Nordin Agency Vārmdo, Sweden Māksliniece LILIJA DINERE ISBN 9984-644-16-2 © Marianne Fredriksson, 1997 © Rute Ledirja, tulkojums, 1999 © Lilija Dinere, mākslinieciskā apdare, 1999 © Apgāds „Daugava", izdevums, 1999 Kristietības patiesa izpratne mums ir kļuvusi gandrīz neiespējama tās dziļās slepenības dēl, kura apņem pirmlaika vēsturi. Simona Veila „Persona un svētums"