Ļevs Tolstojs Augšāmcelšanas Romāns “Augšāmcelšanās” tūlīt pēc publikācijas tika iztulkots daudzās Eiropas tautu valodās. Šāda kolosāla interese par Tolstoja daiļradi izskaidrojama gan ar viņa romānu “Karš un miers” un “Anna Kareņina” ģenialitāti, gan ar romānā “Augsāmcelšanās” risinātā sižeta īpatnībām. Romāna varone Jekaterina Maslova ir ārlaulībā dzimusi kalpones meita. Triju gadu vecumā, pēc mātes nāves, nonākusi divu vecāku muižnieču apgādībā un izaugusi pie viņām. Sešpadsmit gadu vecumā iemīlējusies savu audzinātāju brāļadēlā studentā Nehļudovā, kurš dodamies uz fronti viņu pavedinājis un aizbraucot iedevis simt rubļu banknoti. Kad Jekaterina uzzina par savu grūtniecību viņa zaudējusi cerību, ka Nehļudovs atgriezīsies, sarunā rupjības savām audzinātājām un aiziet no mājām… Romāna iecere radusies 1887. g. jūnijā, kad pazīstams jurists pastāstīja Tolstojam vienu reālu atgadījumu no savas tiesu prakses. Stāsts Tolstoju ļoti ieinteresēja un tas kļuva par pamatu nākamajam romānam. Strādājot pie «Augšāmcelšanās», Tolstojs centās būt uzticīgs dzīves īstenībai: viņš apmeklēja cietumus, iepazinās ar tiesu aktu saturu, ar cietuma apstākļiem un cietumnieku dzīvi, studēja krimināltiesības, daudz lasīja par trimdinieku dzīvi. Daži fakti, smelti no grāmatām: N. M. Jadrincevs «Krievu obščina cietumā un trimdā» (1872), D. A. Liņevs «Pa etapu» (1886), L. Meļšins «Izstumto pasaulē» (1896) u. c., tika izmantoti romānā. Tolstojs uzklausīja juristu padomus un norādījumus. Kāds jurists palīdzēja viņam uzrakstīt apsūdzības slēdzienu, tiesas spriedumu un tiesu medicīnas ekspertīzes aktu. Daudzu romāna personāžu prototipi ir reālas personas. Tā, fllģeladjutanta Bogatirjova personā attēlots galvenās cara mītnes komandieris grāfs A. V. Olsufjevs. Toporova prototips ir kāds no 80. gadu politiskās reakcijas pārstāvjiem, sinodes virsprokurors J. N. Pobedonoscevs; grāfa Carska — galējais reakcionārs grāfs Pjotrs Andrejevičs Šuvalovs. Mariette’s vīra Cervjanska prototips ir žandarmu korpusa komandieris un iekšlietu ministra biedrs P. V. Orževskis. S. A. Tolstoja 1899. g. 22. februāra vēstulē rakstīja: «Cik apbrīnojami apzinīgi viņš strādā. Pētī vismazākos sīkumus visās nozarēs, kurās ievada sava stāsta personas”. ROMĀNS KOPOTI RAKSTI XIII SĒJUMS LVI 1962 Ļ. Tolstojs 1898. gadā Tulkojusi A. Ozola-Sakse Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis