Ļevs Tolstojs Karš un miers  trešais un ceturtais sējums Epopeja «Karš un miers» (1863—1869) ir viens no izcilākajiem daiļdarbiem krievu un pasaules literatūrā. Ļevs Tolstojs tajā attēlojis plašu Krievijas sabiedrības dzīves ainu laikposmā no 1780 gada līdz 1820. gadam. Romāna centrā — lidz tam laikam neuzvaramas Napoleona armijas sagrāve 1812. gadā. Kara tēma un kauju skati organiski savijušies ar daudzplānaino aizmugures dzīves  tēlojumu. Uz vēsturisko notikumu fona sniegta trīs muižnieki ģimeņu — Rostovu, Bolkonsku un Bezuhovu dzīves hronika. Līdzās izdomātiem varoņiem attēlotas vēsturiskas personības — Kutuzovs Napoleons u. c. Rakstnieks parādījis 1812. gada Tēvijas kara tautisko raksturu. Romānā atspoguļojušās arī Tolstoja pasaules uzskata pretrunas, kas vēlāk noveda viņu pie reakcionārās mācības par «nepretošanos ļaunumam ar varu». Sai ziņā raksturīga ir atpalikušās, patriarhālās zemniecības idealizācija Platona Karatajeva tēlā, — viņš sludina samierināšanos ar dzīvi, atteikšanos jebkādas cīņas. No krievu valodas tulkojusi Anna Ozola-Sakse Māra Ozoliņa mākslinieciskais noformējums Tolstojs Ļ.  Karš un miers. 3.4. sēj. No krievu vai. tulk. A. Ozola-Sakse. — Zvaigzne, 1980. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis  — 3., 4. sēj 751 lpp