Vergilijs Eneīda Eposs - poēma. Ziemeļitālijā, nelielajā Andu ciemā netālu no Mantujas 70. gadā p. m. ē. dzimušais Publijs Vergilijs Marons uzsāka darbu pie «Eneīdas» «Eneīdā» sastopam spilgtu itāliskā elementa izcelšanas tendenci. Kas ir Enejs (jeb Ainejs), «Eneīdas» galvenais varonis? Pirmoreiz to sastopam «Iliādā», kur viņš dažādos epa posmos parā­dās kā izcilākais pēc Hektora trojiešu varonis un apveltīts daudzām lieliskām īpašībām. Būdams ļoti drošsirdīgs, viņš nebīstas stāties pretim pašam Abillejam, kas, tāpat kā viņš, ir dieves dēls un reizē ir arī nosvērts, gudrs, dievbijīgs. Viņu kaujās sargā paši dievi — cīņā pret Ahilleju viņu glābj Poseidons, pret Diomēdu — māte Afrodīte, un viņam, kā uzzinām no Poseidona vārdiem XX, 306—308, lemts pēc Trojas krišanas valdīt pār trojiešiem. No «Eneīdas» 12 grāmatām pirmās sešas veltītas Eneja klejoju­miem pēc bēgšanas no ienaidnieku ieņemtās degošās Trojas, no kurienes Enejs, kam sapnī parādās Hektors, pēc tā aicinājuma ved sev līdzi Trojas svētumus, penātus. Pārējās sešās grāmatās attēlotas Eneja cīņas Itālijā. Šādi Vergilijs savā nacionālajā epā apvienojis romiešu «Odiseju» ar romiešu «Iliādu». Pirmais dzejnieks, kas izmanto versiju, ka Enejs pēc Trojas kriša­nas devies uz Hesperiju («Rietumzemi»), t. i., Itāliju, ir sicīlietis Stēsihors (6./7. gs. p. m. ē.). Rodas mīts par Eneja ierašanos Latijā, un tā pamazām nostāsti par Eneju un viņa līdzgaitniekiem tiek saistīti ar Itālijas un vēlākās Romas likteņiem. Šajos nostāstos Enejs kļūst par romiešu ciltstēvu un līdz ar to Roma par jauno Troju. Tā kā pēc itāļu mītiem par Romas dibinātāju uzskatīja Romulu, kara dieva Marsa un Rejas Silvijas dēlu, tie tiek sakausēti ar teiksmu par Eneju, novēršot pretrunas starp abiem mītiem: Eneja dēls Askanijs (Jūls) nodibinājis Albalongu, kur viņa pēcteči valdījuši 300 gadu, kamēr Albalongas valdnieka Numitora, tātad Eneja pēcteča meita Reja Sil­vija dzemdējusi Marsam dvīņus — Romulu, Romas dibinātāju, un Remu. Kaut arī epa otrā puse attēlo cīņas starp trojiešiem un itāliešiem, tā ideoloģiskā koncepcija prasīja pretišķību izlīdzinājuma perspek­tīvu. Tāda arī dota poēmas beigu posmā: trojieši un latīņi saliedēsies vienā tautā, un tieši latīņi būs tie, kas tai dos savu valodu. No latīņu valodas tulkojis Augusts Ģiezens Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv A. Ģiezena paskaidrojumi A. Feldhūna ievads Mākslinieks Gunvalds Elers Liesma 1970

L'Énéide, fameuse épopée écrite par Virgile, est le récit des épreuves du Troyen Énée, ancêtre mythique du peuple romain, fils d’Anchise et de la déesse Vénus, depuis la prise de Troie, jusqu’à son installation dans le Latium. Le poème, écrit entre 29 et 19 avant J.C., contient environ 10 000 vers et se divise en douze chants. La traduction proposée ici, de André Bellessort, est en prose

В книгу великого римского поэта Публия Вергилия Марона (70–19 гг. до н. э.) вошли его известные произведения: сборник пастушеских стихов «Буколики», дидактическая поэма «Георгики», эпос «Энеида». В настоящем томе «Библиотеки всемирной литературы» «Буколики» и «Георгики» публикуются в переводе С. Шервинского, коренным образом переработанном для этого издания; перевод «Энеиды», выполненный С. Ошеровым в 1954–1969 годах, публикуется впервые. Вступительная статья С. Шервинского Примечания Н. Старостиной Иллюстрации Д. Бисти

Енеїда написана між 29 та 19 р. до н. е., і присвячена історії Енея, легендарного троянського героя, який переселився в Італію з решткою свого народу, об’єднався з латинами й заснував місто Альба Лонга

«Энеида» – главнейшее литературное достояние Римской империи. Падение Трои, история любви Энея и Дидоны, путешествие троянцев по полному опасных чудовищ Средиземному морю, посещение героем царства мёртвых, эпохальные битвы армий, распри коварных богов, картины будущего величия Рима и многое, многое другое – всё это составляет невиданное по размаху эпическое полотно, равного которому не выходило из-под пера поэта в Античности. «Энеида» не только заложила стандарты эпического повествования для римской литературы – она стала одним из краеугольных камней, на которых в последующие века выстроится величественное здание европейской литературы. Настоящее издание предлагает читателю полный прозаический пересказ великой поэмы Вергилия, выполненный писателем Вадимом Левенталем