Matss Trats Dancis ap tvaikakatlu Igauņu jaunākās paaudzes rakstnieks Matss Trāts savā 1970. gada publicētajā prozas darbā — mini-epopejā «Dancis ap tvaikakatlu» ieskicē lauku ļaužu dzīvi Igaunijā no pirmā pasaules kara priekšvakara līdz 50. gadu beigām. Pirmais pasaules karš, kas pārvelk svītru dažai labai iecerei; lauku dzīve tā sauktajā «brīvajā Igaunija» ar tās lielsaimnieku dižmanīgo sacensību, plātību un uzdzīvi pilsētā, kas nereti noved līdz ūtrupei; otrā pasaules kara sākums, kad šie paši saimnieki — fašistu pakalpiņi vajā nevainīgus cilvēkus; un tad jau ari pēckara gadi ar savām grūtībām, bet lielo jauncelsmes degsmi. To visu autors pratis parādīt, notikumu un raksturu atklāsmei izvēloties saistošu kompozicionālu paņēmienu — labības kulšanas ainas. M. Trāta grāmata «Dancis ap tvaikakatlu» ir himna zemei barotājai, darbam, tā valdzina ar savu optimismu, it kā jaunā gaismā parāda mūsu dzīves augšupejas bezgalīgo ritumu. Matss Trāts dzimis 1936. gada 23. novembrī Arulā — Tartu apkaimē. 1957. gadā beidzis lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumu. 1959.— 1964. gadā mācījies M. Gorkija literatūras institūtā Maskavā, 1965.-1968. gada strādājis kinostudijā Tai lina, papildinājies scenāristu kursos Maskavā, Rakstnieku Savienības biedrs no 1963. gada. Kopš 1970. gada nododas tikai rakstnieka darbam. Bez vairākiem dzejoļu krājumiem M. Trāta spalvai pieder arī prozas darbi (stāstu krājums «Pieklauvē pie dzeltenā loga», 1966.; garie stāsti «Atsvešinātais», 1967.; «Dancis ap tvaikakatlu» grāmatā iznācis 1971. gadā). Latviešu valodā esam saņēmuši M. Trāta dzejoļu izlasi «Līdzsvars» (1969). 27 kap. S(lg) Tr 200 Mats Traat TANTS AURUKATLA OMBER Kirjastus «Eesti Raamat» Talllnn 1971 No igauņu valodas tulkojusi Tamāra Vilsone Māksliniecisko apdari veidojis Egons Spuris Izdevniecība «Liesma» Rīga 1972

Сборник «Эстонская новелла XIX–XX веков» содержит произведения писателей различных поколений: начиная с тех, что вошли в литературу столетие назад, и включая молодых современных авторов. Разные по темам, художественной манере, отражающие разные периоды истории, новеллы эстонских писателей создают вместе и картину развития «малой прозы», и картину жизни эстонского народа на протяжении века