Viljams Folkners Lācis Amerikāņu rakstnieks V. Folkners (1897—1962) šajā Izlasē iekļautajos darbos pavēris spilgtu Amerikas Dienvidu sabiedrības ainu XX gs. divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Stāstā «Lācis» risināta tēma par cilvēka nepieciešamo saikni ar dabu, nosodīta neskartās dabas iznīcināšana. No angļu valodas tulkojušas Inese Veide un Vanda Vikane Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Mākslinieks Valentīns Ozoliņš Riga «Liesma» 1979 Sastadījusi J. Palijevska «Es esmu fermeris, laucinieks, bet man patīk rakstīt. Man loti patīk arī zirgi — es audzēju tn iejāju zirgus. Tas man patīk pat labāk nekā rakstīt,» — tā par sevi teicis nākamais Nobela rēmijas (1949) laureāts. Sī piezīme, kuru Viljams Folkners mēdzis daudzreiz atkārtot, gan zjautrinājusi, gan satriekusi viņa lasītājus vairāk nekā 40 gadu. Taču, lai arī kādā kārtībā viņš pats uzskaitījis savas patīkamās nodarbības, Folkners vispirmām kārtām bija rakstnieks, turklāt, pēc pašreizējā vērtējuma, viens no lie­lākajiem Amerikas rakstniekiem. V. Folknera (1897—1962) daiļrades ceļš nav bijis viegls. Sākumā viņa darbi nav guvuši lielu atsaucību sabiedrībā, tikai daži kritiķi un rakstnieki pievērsuši tiem uzmanību. Tomēr viņa radošā enerģija it kā atbrīvojusies, guvusi pārliecību par savu spēku, un nākamajos desmit gados oriģinālais prozaiķa talants sasniedzis apbrīnojamu pilnību. Pasaulē, it īpaši Francijā, sajūsma par Folknera darbiem situsi augstu vilni. Franču jaunatnei, sacījis Zans Pols Sartrs, Folkners bija dievs.» par savu daiļrades metodi Folkners tuvs Dostojevskim un Tolstojam. Tāpat kā Dostojevskis, viņš apšauba saprātu un atzīst paradoksu, tāpat kā Tolstojs, ir savu dzimto lauku rakstnieks, rakstnieks, kurš tiecas pēc realitātes, cilvēks, kurš alkst pēc taisnības. Folknera prozai ir senatnīgs skanējums, tāds, kāds ir labam, skaistam medību ragam. Tas aicinās katru lasītāju, kurš vien vēlēsies vērīgi tajā ieklausīties. Viljams Folkners dzimis un mūža liehiko daļu pavadījis Amerikas Dienvidos. Viņš ir īsts Dienvidu rakstnieks. Ar Dienvidu leģendāro pagātni, problēmām un kolorītu, ar Dienvidu smaržām un skaņām piesātināti viņa darbi, it īpaši pirmais lielākais romāns «Sartoriss» (1929). Romāns ir daļēji autobiogrāfisks. Varenās Sartorisu dzimtas hronikā pavīd Amerikas pilsoņu kara pulkveža Viljama Folknera — rakstnieka vecvectēva, pārgalvīgā dēkaiņa un duelanta, apkaimē pirmā dzelzceļa būvētāja, kā arī vec­tēva — vietējās bankas prezidenta vaibsti. Stāstot par Bejardu Sartorisu, autors pauž domu, ka ikviena cilvēka raksturā metus ievil­kusi pagātne, tagadnes kaislības tajā tikai ieauž rakstus gluži kā persiešu paklājā. Mežs — biezs, plašs un vēl neskarts, taču tā malās neatlaidīgi ar cirvi un arklu graužas cilvēks. Bojāejai nolemts mežs, kuram cauri brāžas vecais lācis — nevis parasts, mirstīgs zvērs, bet nevaldāms un neuzveicams seno, aizgājušo laiku, senās, brīvās dzīves rēgs. Un gadskārtējais greznais medību rituāls par godu vecā, niknā lāča nemirstībai . . . Cilvēki, saudzējiet dabas krāšņumu, jo jums pašiem tik nepieciešama saskarsme ar to! Sī tēma heroiski poētiskā noskaņā risināta stāstā «Lācis» (1942), kurš uzskatāms par augstāko sasniegumu rakstnieka daiļradē. Kā jau dienvidniekam, Folkneram aktuala ir rasu problēma. Viņa attieksme pret to skaidri parādīta romānā «Pīšļu apgāni tajs» (1948). Baltā zēna un nēģera visai dēkaino piedzīvo­jumu tēlojumā Lūkass Bīčems parādīts ne vairs kā garīgi nomākts, beztiesīgs radījums, bet gan kā indivīds, par savām tiesībām cīnīties spē­jīgs Melnais Cilvēks. Apvāku zīmējis A. Galeviuss. 

Ļubova Einere. Lāsts caur internetu  failu izveidojis Imants Ločmelis Ciņa starp balto un melno ir pastāvējusi vienmēr. Labais un ļaunais ir līdzās un katrā cilvēkā. Svarīgi apzināties savus atvarus, nenodarīt pāri ne sev, ne citiem un neiekrist viltīgi izliktajos slazdos. Mudinājumu IEVAS Stāstu lasītājiem pa­stāstīt par maģijas veidu, kas mūsdie­nu tehnoloģiskajā pasaulē tiek arvien vairāk izman­tots, ierosināja Uzzini savu nākotni! eksperte, pareģe un zīlniece Ļubova Einere. «Nav noslēpums, cik graujoši uz cilvēka, sevišķi bērna, psihi iedarbo­jas šķietami nevainīgās datorspēles. Viņš kļūst nervozs, agresīvs, naktīs slikti guļ, murgo, flegmātisks noska­ņojums mijas ar pārspīlētām aktivi­tātēm. Tad nu varat iedomāties, kā iedarbojas datorprogrammas, ko iz­veidojuši maģijas lietpratēji, izmantojot senās zināšanas un rituālus,  Maģijas enerģijas daba ir tāda pati  kā mūsdienu tehnikai - tā ir elektrība. To veido elementi un vibrācijas. Maģijas spēks, kuru cilvēks spēj izjust, iet cauri sirdij - uguns elementam. To var dēvēt arī par elektriskajiem fluīdiem. Ir izstrādātas īpašas mīlas maģijas datorprogrammas, arī partnerattiecību  ietekmēšanai biznesā, fizisku kaitējumu, trauksmes radīšanai, sen piemirstu atmiņu un absurdu vēlmju  uzjundīšanai…

Juris Zvirgzdiņš Lāča Bruņa medības Ilustrējis Reinis Pētersons Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.Iv Grāmatas izdošanu atbalsta Redaktore Inese Zandere Korektore Guna Kalniņa Dizains — Ūna Laukmane © Juris Zvirgzdiņš, teksts, 2009 © Reinis Pētersons, ilustrācijas, 2009 © Ūna Laukmane, dizains, 2009 © liels un mazs, 2009 ISBN 978-9984-820-19-4

Jūlija Vanaga apdare. Lāčausis Latviešu tautas pasaka. Ūdens upē pēc briesmīgo pūķu sakāves kļuvis dzidrin dzidrs, jo nav vairs pasaulē ne Trejgalvja, ne Sešgalvja, ne Divpadsmitgalvja, kas izlietu cilvēku asinis. Visnotaļ abos krastos dzīvo laimīgi un tikuši ļaudis, Lāčausi un viņa biedrus slavēdami un viņu dižos darbus teikdami. Pasaku kamolītis. Mākslinieks Gunārs Krollis Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis Rīga «Liesma» 1981

Imants Ziedonis Lāču pasaka MĀKSLINIECE AIJA ZĪLE Bilžu grāmatu sērija BITĪTE izdevniecība «Liesma» Rīga 1976 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Veltīju savai sievai lāču turētājai — Auķim