Džordžs Orvels Mācītāja meita Džordža Orvela romāns "Mācītāja meita" tika izdots 1935. gadā un autora dzīves laikā tā arī vairs netika ne atkārtoti izdots, ne tulkots. Iemesls tam bija līdzīgs kā daudziem tālaika darbiem — cenzūra, kas lika autoram pārveidot darbu līdz nepazīšanai. Jaunlaiku izdevumā autora sākotnējo versiju daļēji izdevies restaurēt pēc viņa atstātajām piezīmēm un vēstulēm. Ar tikpat skarbu tiešumu kā iepriekš, savā pirmajā darbā "Posts Parīzē un Londonā", romānā "Mācītāja meita" Orvels apraksta Anglijas lauku draudzes dzīvi, tās šķietami bezjēdzīgo rutīnu un nabadzību. Ik romāna rindā jūtams, cik ļoti autors jūt līdzi mācītāja meitai Dorotijai Hārai, kura godprātīgi pilda akli padevīgas meitas un mājsaimnieces lomu. Viņas domas aizņem nebeidzamu darbu jūra, bezcerība, lūdzot par nabagajiem draudzes locekļiem, un tēva arvien pieaugošie parādi, līdz kādudien viņa "attopas" Londonā, kur viņu sagaida "neiespējamā misija" — atrast darbu un sevi… Orvels izteiksmīgi pretstata sievietes pašapziņu ar nepieciešamību izpildīt vistriviālākās prasības, ko uzstāda "sabiedrība", tālab šī grāmata droši liekama blakus labākajai feminisma daiļliteratūrai. No angļu valodas tulkojusi Maija Andersone Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis -Dienas Grāmata "Šis ir rakstnieks, kurš var tikt — un kuram jātiek atklātam aizvien no jauna jebkurā laikmetā." Korektore Selga Freimane Mākslinieks Jānis Esītis Gundegas Kārkliņas makets © Maija Andersone ("Dienas Grāmata"), tulkojums no angļu valodas, 2010 © Laima Akurātere, atdzejojums 164. lpp. © Fricis Adamovičs, Šekspīra lugas "Makbets" fragmenta tulkojums 224.—225. © Jānis Esītis ("Dienas Grāmata" un www.esitis.lv ), mākslinieciskais noformējums, 2010 © SIA "Dienas Grāmata", 2010 ISBN 978-9984-847-34-4 Tavs ikdienas solis, tavi ierastie darbi. Korālis Piezīmes par tekstu Par savu otro romānu "Mācītāja meita" Orvels nebija īpaši augstās do­mās. Piezīmēs savam literārajam aģentam (1945. gada 31. martā) ar sev raksturīgo, skarbo paškritiku viņš to nosaucis par muļķīgu haltūru, kuru nebūtu vajadzējis publicēt. Šis apgalvojums lasāms kontekstā ar paša autora vērtējumu "Dzīvnieku fermai", kuru viņš nosauc par nelielu paskvilu (1944. gada 17. februārī). Gan šajās piezīmēs, gan mūža pē­dējos mēnešos rakstītajās Orvels min, ka "Mācītāja meitu" un "Lai plīvo aspidistra" nevajadzētu izdot atkārtoti. Orvela attieksme pret abām šīm grāmatām daļēji izskaidrojama ar trūkumiem, kurus viņš tajās saskatīja, taču to noteikti ietekmējusi ari pašmāju cenzūra un tas, cik lielā mērā tā darbu sakropļojusi, lietojot viņa paša izteikumu. Pieprasītās izmai­ņas ietekmējušas daudzas "Mācītāja meitas" lappuses un radījušas pār­rāvumu stāstījumā. "Mācītāja meitu" izdeva Golancs 1935. gada 11. martā un Ņujorkā Harper&Rrothers 1935. gada 17. augustā. Golancs nodrukāja 2000 ek­semplārus, Hārpcrs 500 vai 1000; avotos minētie skaitļi atšķiras. Orvela dzīves laikā šis darbs netika ne atkārtoti izdots, ne tulkots. Romāna ceļš līdz publikācijai bija grūts. Golancs nesen bija izdevis Rosalindas Veides Children Re Happy, kurā aprakstīti notikumi kādā Kensingtonas skolā. Sekoja tiesas process par neslavas celšanu, tāpēc Golancam bija dibināts pamats raizēties par sekām, kādas varētu izraisīt Orvela privātskolām dotais vērtējums. Atbildot uz lūgumiem stāstu izmainīt, Orvels 1934. gada 17. decembra vēstulē Golancam rakstīja: Visu to daļu, kur darbība risinās skolā, esmu mīkstinājis, bet neesmu pavisam atteicies no domas, ka šāda tipa privātskolas pastāv tikai tādēļ, lai izkrāptu no vecākiem naudu, pretī dodot vien izglītī­bas šķitumu. Šajā sakarā aprakstītās skolas līmeni salīdzinājumā ar iepriekšējo variantu esmu nedaudz paaugstinājis. Skolas īpašnie­ces misis Krivijas raksturojums nav izmainīts, ieviešot vien tādus grozījumus, kas bija nepieciešami kopējā kontekstā. Atsevišķās vietās ir bijis iespējams restaurēt sākotnējo variantu. Tā Karšeltongreindža (198. lpp.) tikusi aizstāta ar Rašingtongreindžu, lai to nevarētu saistīt ar konkrētu apvidu, bet šajā izdevumā sākotnējais variants ir atjaunots. (Orvels stāstījis Golancam, ka, aprakstot piepilsētas rajonu, kuru viņš nosaucis par Sautbridžu, "prātā neapzināti bijusi" Heiza Midlseksā, kur viņš strādājis par skolotāju privātskolā zēniem 1932.—1933. gadā.) Diemžēl lielu daļu teksta nav iespējams restaurēt, jo pieprasītās izmaiņas bijušas apjomīgas un sākotnējais manuskripts nav sa­glabājies. īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tālāk minētajiem gadīju­miem (pilns saraksts atrodams Kopoto rakstu III sējuma 299.—302. lpp., Seeker&Warburjj, 1986); kur tas bijis iespējams, saglabāti paša Orvela vārdi — antīkvā — ar redaktora komentāriem kursīvā. Skaitļi norāda lappusi un rindu. 41/2 150/11 — attiecīgās vietas latv. vai. tulkojumā. Tulk.) brutāli: izmainīts apgalvojums, ka misters Vorbērtons "mēģināja izvarot Dorotiju". 45/12 |54/5] pie citas: aptuveni šeit: izlaista norāde uz Romas katoļu priesteri. 49/4 [58/12] pastāvīgi ievilkās: aptuveni šeitr. Izlaista par nepatīkamu atzīta rindkopa. 161/11—12 (163/26] tur tās baznīcas: 1935. gada 1. februāra vēstulē Orvels min, ka te domāta konkrēta baznīca —St. Martin's in the Fields. Viņš pats ierosi­nājis to izmainīt, lai izvairītos to varbūtējiem iebildumiem. 199/6—202/22 [197/24—200/25] Saruna starp Dorotiju un misis Kriviju mīkstināta, lai pārāk klaji ne­paustu to, ka misis Krīvi ja ir krāpniece. [Tas attieeinams uz piecām sā­kotnējā manuskripta lappusēm.] 207/4—212/13 [204/21—209/9] Dorotijas pirmās stundas apraksts mīkstināts, lai iespaids par šajās skolās valdošo zemo līmeni nebūtu tik graujošs. [ Attiecināms uz sešām sākotnējā manuskripta lappusēm. \ 221/1 [217/8] 1935. gada 6. februāri nosūtītā pastkartē Orvels (auj svītrot Peg's paper and, bet vieta nav norādīta; iespējams, ka tas ir šeit. 234/27—238/20 (229/19—232/211 Esmu ievērojami mīkstinājis šo sarunu, saskaņojot to ar izmaiņām 216—220. un 224.-229. lappusēs. (Skat. piezīmes 199/6 —202/22 un 207/4—212/13)/[Attiecināms uz piecām oriģināla lappusēm.] 239/1 [233/3] darba zaudējums: esmu svītrojis pieļauto varbūtību [..] nozīmētu atgriešanos uz ielas. Līdzīgs svītrojums izdarīts divās citas vietās, iespē­jams 241. un 263. šī izdevuma lappusē, taču precīza vieta nav zināma. 239/18—241/26 [233/15—235/7] Vispārīgas piezīmes par privātskolām nedaudz mīkstinātas un formulētas iespējami ticamākā veidā. Skat. Orvela iepriekšējās piezīmes par privātskolām. [Attiecināms uz četrām oriģināla lappusēm.] 241/14 [234/29] sacelt brēku: otra norāde uz Dorotijas "atkārtotu atrašanos uz ielas", domājams, svītrota šeit — skat. piezīmi 239/1. 243/4—5 [237/14—151 Visi pārējie priekšmeti: mīkstināti izteikumi par stundām, saskaņojot tos ar augšminētajiem | = domājams, izteikumiem ši izdevuma 207. [204\ un 234. [229] lpp.]. Notikumu attīstības izpratnei īpaši svarīgs ir svītrojums par Vorbērtona mēģinājumu izvarot Dorotiju. Jāmin vēl divi gadījumi, kad bijis iespējams atjaunot oriģinālo tekstu, jo tie ļauj saprast, cik piesardzī­giem vajadzēja būt izdevējiem 20. gadsimta 30. gados. Nedrīkstēja minēt, ka menedžeris, kurš izšķiedis klientu naudu, strādājis Bārklija bankā (45/26 [ 54/171 un 269/23 [262/11 ]). Vēl pārsteidzošāka bija prasība nesaukt vārdā Lambetas publisko bibliotēku, kur Dorotija devās lasīt avīžu sludinājumus (145/13 [147/26]). Pīters Deivisons De Montfortas Universitāte, l.estera

Valentīns Katajevs. Māj selgā bura vientulīga Viens no cikla "Melnās jūras viļņi" stāstiem par 1905. gada revolūcijas notikumiem Odesā; par divu zēnu - Petjas un Gavrika draudzību, kuriem nākas izbaudīt sūro dzīves īstenību, palīdzot revolucionāriem viņu cīņā. Tulkojuši J. Vanags un P. Vanags Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Redaktore E. Marjutina. Māksl, redaktors A. Beļukins. Techn. redaktore L. Engure. Korektore A. Smite . Nodota salikšanai 1955. g. 12. decembrī. Parakstīta iespiešanai 1956. g. 14. janvarī. Papīra formāts 84X108/32. 19,16 fiz. iespiedi.; 16,05 uzsk. iespiedi.; 15,71 izdevn. 1. Metiens 20000 eks. JT 01528. Maksā 7 rb|. 10 kap. Latvijas Valsts Izdevniecība Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 8117-J870. Iespiesta Izdevniecību un poligrāfiskās rūpniecības Galvenās pārvaldes 3. tipogrāfijā Rīgā, Ļeņina ielā Nr. 137/139. Pasūt. Nr. 2117

Mišela Bērkbija Māja Beikerstrīta. Šantāžista pēdējais gājiens Šerloks Holmss atsakās izmeklēt jaunās lēdijas Loras Šērlijas lietu, jo gadījums nav tik aizraujošs, lai izpelnītos dižā detektīva interesi. Beikerstrītas 221b nama saimniece misis Hadsone un doktora Vatsona sieva Mērija nolemj ņemt lēdijas Loras lietu savā pārziņā. Kāpēc viss aizraujošais vienmēr tiek vīriešiem? Notikumu taka aizved abas stāsta varones neparedzamu atklājumu pilnā, bīstamā un ārkārtīgi aizraujošā piedzīvojumā Viktorijas laika Londonas tumšākajos nostūros… Šantāžista pēdējais gājiens ir pirmā grāmata Beikerstrītas izcilo detektīvu sērijā. Izdošanai tiek gatavota otrā grāmata, un autore ir gandrīz pabeigusi rakstīt trešo. MIŠELA BERKBIJA ir strauji uzlecoša zvaigzne detektīva žanra romānā. Viktorijas laikmets atdzīvojas zem autores spalvas, un Konana Doila romāna varones, nonākušas starmešu gaismā, apžilbina lasītāju. Slavenā Šerloka Holmsa skolnieces rīkojas tikpat atjautīgi un drosmīgi kā pats detektīvu lielmeistars. Romāns ir nominēts Dagger Aivards 2016 balvai. Kontinents. Rīga 2016 Mišelas Bērkbijas romāna "Māja Beikerstrīta' publicēšanas tiesības pieder "Apgādam "Kontinents"" No angļu valodas tulkojusi Diāna Smilga Vāka dizains Artūrs Zariņš Vāka foto © tilialucida/ www.eu.fotolia.com Vāka dizaina elementi © Kimmy Design Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv © Tulkojums latviešu valodā, mākslinieciskais noformējums, ISBN 978-9984-35-830-7 "Apgāds "Kontinents"", 2016

Leonīds Volinskis Māja saulgozī  Stāsts  «Liesma» Rīga 1976 Леонид Наумович Волынский ДОМ Нa СОЛНЦЕПЕКЕ Повесть »Советский писатель» Москва 1970 No krievu valodas tulkojusi Klāra Kozlovska Mākslinieks Juris Ģērmanis Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Yandex – GRĀMATAS - https://disk.yandex.ru/d/2JO3dvhReBIF-A © Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1976

Mājupceļš Romāns Remarks iejūtīgi stāsta par vācu karavīru likteni, kuri pēc 1.pasaules kara atgriezušies mājās pēc tam, kad krustam šķērsām izstaigājuši smagos kara ceļus. Daļa no viņiem ir kļuvusi pavisam vienaldzīgi pret apkārtni un apkārtējiem, pret dzīvi vispār. Turpretī citi vēl saglabājuši optimisma un cerību dzirksti, lai sparīgi mestos cīņā pret nākotni. Autors izjusti vēsta par to, kā mazpamazam izgaist un sabrūk šķietamā un trauslā frontes biedru brālība un draudzība, jo šo sabrukumu veicina visapkārt valdošas sociālās atšķirības un mantiskās nevienlīdzība. Ik vienu norisi romānā aizkustinoši papildina un it kā romantizē apkārtējā daba, kas, šķiet, dzīvo lidzi varoņu priekiem, bēdām un piedzīvojumiem. No vācu valodas tulkojusi Elza Sudmale Rīga Liesma 1993 Redaktore Silvija Titmane Vākam izmantota K. Padega mākslas darba reprodukcija Erich Maria Remarque DER WEG ZUROCK Im Propylaen Verlag, Berlin 1931

Māra Cielēna Mākoņaitiņa Alba Pasakas Mākoņaitiņa Alba ; Saulesstars, vārdā Šī ; Lilija skurstenī ; Šaha dārzs ; Tumšzilā un Gaišzilā ; Galva, aste un mamma ; Karalienes Elvīras bankas ; Ciemos pie Johana Mušpapīra ; Buzeles un Rūceņa brīvdiena ; Karaļa Tumikela sliktais garastāvoklis ; Kaķu tramvajs ; Burvis, Māceklis un brīnumi ; Mazā, mazā mammīte ; Pilnīgi nenormāla diena ; Vardes vanna ; Sunīši un mammas ; Ziemeļu bikses ; Istabas augu svētku nakts ; Pasaules karuselis ; Plūduzeme ; Brašais Sīcis ; Spociņš Spokulītis un tumsa ; Biešonis ; Tuksaks un Mamolis ; Banāns ; Saldējuma medības ; Celtnieku vagoniņa uzdevums ; Autobraucējs un Viktorija ; Lokomotīve Elvīra ; Mazais vulkāns ; Tējkanna, Lokomotīve un Pīle ; Drīkstētuves ; Tauriņš, tauriņa ēna un Leons ; Ziemas atgādinājumi ; Vecā Labā Ziema ; Puteklīšu pāra Ziemsvētki ; Adatiņa viesībās ; Cilvēciņu Ziemsvētki ; Harijs un ziema ; Pilsētas Māja un Lauku Māja ; Sienakaudze un Skulptūra ; Skaistā Itālija ; Ābolītis un Odziņa ; Atmiņas un Cerības ; Karotāji ; Sāpes vieta ; Tauriņš un Avīze ; Muzikants un viņa sieva ; Kafijkannas vāciņa darbi ; Koka Namiņš, Baznīca un citi ; Rūgumpoda un Skābumķērnes pārvērtība ; Plātīgie un laimīgie pūķi ; Ērmiņš pasaules malā ; Pulksteņu nakts gaitas ; Vasaras Tumsiņa ; Vasaras Tumsiņa un Jāņu Lietutiņš  ; Ala ; Princese priedē ; Princeses lellīte ; Vasaras Tumsiņa un Tirgonis ; Vasaras sapņi ; Sapņu bāka ; Kļūdu Vācēja kļūdas ; Hercogs ; Skursteņslauķis, Eņģelītis un Debesis . . Pasaka par pasakām Bērni Māru Cielēnu var saukt par savējo, jo viņai ir «pasaku redze». Daiļdarbi ir nopietni un vienlaikus jautri. Tie reizē mīļi un jocīgi stāsta par lielām dzīves vērtībām — mājām, mīlestību, ģimeni, cerībām, godīgumu… «Es savu pasauli satieku kopā no diezgan mūsdienīgiem klucīšiem un, rakstot pasakas, kļūstu par ērmoni — sāku ērmoties pakal savu pasaku varoņiem,» atzīstas Māra Cielēna. 2007 Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Māksliniece Līva Rudzīte

Leslija Glāsa Māksla nogalināt Eiprila Vū - policijas seržante - izlemj sekot tumsā savam šefam, jo priekšnojauta liek baidities par vecā vīra drošību. Viņa tomēr nokavē. Slepkava, pārlauzis sirmajam policijas leitnantam sprandu, uzbrūk arī Eiprilai, taču viņai izdodas palikt dzīvajos. Nāvējošais tvēriens atstāj smagu kakla savainojumu. Balansēdama starp vēlmi ātrāk atrast slepkavu un sava mī|otā vīrieša kategorisku prasību vispirms sadziedēt ievainojumus, Eiprila pat nenojauš, cik tuvu pienākusi slepkavības atrisinājumam un... savas mīlestības krustcelēm. Leslijas Glāsas darbi piesaista ar savu spraigo sižetu, multinacionālo Amerikas kolorītu un intriģējošu, detalizētu policijas darba aprakstu. Vina ir vairāku pazīstamu lugu un romānu autore, kuras darbi tulkoti sešās valodās. KONTINENTS • RĪGA Leslijas Glāsas romāna “Māksla nogalināt” publicēšanas tiesības pieder “Apgādam “Kontinents”” No angļu valodas tulkojis Allens Pempers Vāka autors Andis Kalniņš © Leslija Glāsa, 2003 ©Tulkojums latviešu valodā, mākslinieciskais noformējums,  “Apgāds “Kontinents””, 2005 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Nensijai Joustai Pateicība Sešus gadus man bija gods kalpot par Augstākās izglitibas komisijas sabiedrisko locekli, un šajā amatā es strādāju kopā ar daudziem universitāšu direktoriem, profesoriem, dekāniem un rektoriem. Tā bija izcili koleģiāla ļaužu grupa, un, kā jau tas man bieži gadījies, darot darbu bez atlīdzības, es starp viņiem biju vienīgā rakstniece. Šo gadu laikā kolēģi mani mudināja uzrakstīt romānu par viņiem un līdzekļu vākšanas problēmām, tikai - mīļo Dieviņ! - lai neminot neko specifisku un nerakstot par kādu konkrētu mācību iestādi. «Māksla nogalināt» ir veltījums viņiem, kā arī mācību iestāžu patroniem, Glāsu fonda stipendiātiem no Kolumbijas Psihoanalīzes institūta, CUNY absolventu centra, Ņujorkas universitātes juridiskās skolas un sociālo darbinieku skolas, Adelphi, Dērnera institūta, Bostonas universitātes, Emory un Ņujorkas Psihoanalīzes institūta; ari visiem tiem, kuri gadu gai-tā saņēmuši Glāsu fonda stipendijas. Jebkurā gadījumā mēs, fonda pārstāvji, no mūsu zinātniskajiem projektiem, studentiem un viņu pasniedzējiem gūstam daudz vairāk, nekā spējam viņiem dot. No «New American Library» pateicos Karai Velšai, Klārai Cionai, manai jaukajai redaktorei Odrijai Lafērai, kā arī visiem labajiem ļaudīm no reklāmas un ražošanas, un pārdošanas nodaļas, kuri strādāja pie grāmatām un pārdeva tās. Pateicos mākslinieciskajam redaktoram par lielisko grāmatas vāku. Pateicos saviem bērniem Aleksam un Lindsijai; pateicos Džūdijai Zilmai un Dorotijai Herisai, kā arī maniem draugiem no Ņujorkas Policijas departamenta un Policijas fonda, viņi katru dienu deva man daudz iedvesmas. Un visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi ir tas, ka manā stāstā pieminētajai Jorkas universitātei un tās pārstāvjiem nav nekāda sakara ar jebkādu universitāti vai universitātes darbiniekiem, ar kuriem jebkad esmu tikusies. Šis darbs ir izdomāts. Dievs uz lūgsnām reizēm atbild negaidot Un sviež mums tieši sejā kāroto Kā cimdu - līdz ar dāvanu. Elizabete Bareta Brauninga, «Aurora Li»

Anatolijs Dņeprovs Māla dievs Franču ķīmiķis saņem piedāvājumu strādāt nomaļā vietā Ziemeļāfrikā, kur, kā izrādījās, bijušie nacisti veic necilvēcīgus militārus eksperimentus, lai izveidotu ideālus karavīrus. Ar īpašu vielu palīdzību viss ogleklis cilvēka organismā pamazām tiek aizstāts ar silīciju, kas padara to par paklausīgu, lodēm neievainojamu un runāt nespējīgu briesmoni. Arī neuzticamākie nometnes darbinieki tiek pārvērsti par izmēģinājumu objektiem. Dņeprova darbi, tostarp "Māla dievs", atrodas zinātniskās fantastikas un piedzīvojumu krustpunktā. Morāles pamatproblēma ir izvēle starp karojošiem, nesamierinātiem spēkiem; varonis tiek nostādīts ārkārtīgi saspringtā situācijā. Stāsts "Māla dievs" aktualizē cilvēka dabas mērķtiecīgu izmaiņu problēmu. Pēc vērtējuma, stāsts izraisa spēcīgu emocionālu reakciju. Akmens briesmoņi var izraisīt šausmas, līdzīgi kā atdzīvināti mirušie, pat izraisīt lasītājā bailes no sava ķermeņa. Rakstnieks var manipulēt, slēpjot briesmoņu izcelsmi aiz it kā zinātniska izskaidrojuma un pārdabisko uzdot par realitāti. Ir vērts atzīmēt, ka šādi padomju laiku darbi nav pārāk biedējoši, jo šausmas tajos vairāk ir kompozīcijas rezultāts, nevis mērķis

Rebeka Rubinšteine Māla konverts Stāsti par vēsturi Vēsturisks stāsts Stāstā «Māla konverts» attēloti divi zēni — tirgoņa dēls Nabisins un mazais vergs Zalilums. Viņi dzīvojuši Babilonijas valdnieka Hammurapi laikā. Šajā grāmatā aprakstītie notikumi norisinājušies tajā periodā, kad Hammurapi gatavojās uzbrukt Mari — Zimrilima galvaspilsētai. Divas varenas upes Tigra un Eilrata tek no Kau­kāza dienvidu atzarojumiem uz Pērsijas jūras līci. Tās apjož saules izdedzināto līdzenumu — Mezopotāmiju. Šeit ir maz pilsētu un apdzīvotu vietu, uz visām pusēm stiepjas bezgalīgi smilšu klajumi. Un tikai neskaitāmie pakalni, zem kuriem guļ ap­slēptas seno cietokšņu drupas, stāsta par to, ka reiz Mezopotāmija bijusi ziedoša zeme un ka šeit, rosmes pilnās pilsētās, kūsājusi dzīve. Pati lielākā un ievērojamākā pilsēta bija Bābele — «Dieva vārti». Vēlāk tā kļuva par visas Mezopotāmi- jas galvaspilsētu. Grieķi pārdēvēja Bābeli par Babi- lonu un galvaspilsētas vārdā visu zemi nosauca par Babiloniju. Viens no varenākajiem Babilonijas valdniekiem bija Hammurapi, kas valdīja gandrīz pirms četri tūkstoši gadiem. Viņš pārvērta Babilonu par brīnišķīgu pilsētu, apjoza tai apkārt augstu mūri, uzcēla tempļus un pilis, izraka kanālu, kas savienoja Tigru ar Eilratu. Savā ilgajā valdīšanas laikā Hammurapi iekaroja gandrīz visas kaimiņu zemes, tā paplašinādams .savas valsts robežas. Viņš padzina Elamas valdnieku no Larsas un pakļāva visus dienvidus līdz pašai jūrai (Pērsijas jūras līcim). Viņš apspieda kaimiņus rietumos un austrumos un noslēdza savienību ar Zimrilimu, Mari valdnieku. Ka­mēr Hammurapi karoja dienvidos, Zimrilims sargāja Babilonijas ziemeļu robežas. Bet, kad Hammurapi bija pakļāvis dienvidus un sagrābis ziemeļos Ašūru, Asīrijas galvaspilsētu, viņš nodevīgi uzbruka Zimrilimam un pievienoja Babiloni­jai tā īpašumus. izdevniecība«Liesma» Rīga 1970 Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis No kr. val. tulk. Regīna Frankenšteine. Ilustrējis O. Zotovs Vāku un iniciāļus zīmējis A. Stankevičs

Nora Robertsa Mānīgās ilūzijas Populārās amerikāņu rakstnieces Noras Robertsas romāns "Mānīgās Ilūzijas ir spilgts bestsellers par mīlestību, maģiju un šantāžu. Slavena burvju mākslinieka meita Roksana Novello mantojusi no tēva slieksmi uz maģiju un dārgakmeņiem. Liktenis kopš bērnības savedis viņu kopā ar Luku Kelahanu, kas izmanto savu roku veiklību ne tikai cirka arēnā. Roksana un Luks klust partneri uz skatuves un arī dzīvē, mīlestībā. Bet viss samežģās, kad abu dzīvē ielaužas ļaundarīgais Sems Vaijats, tobrīd jau pretendents uz ASV senatora posteni. Viņam ir savi rēķini ar Luku, jau kopš pusaudžu gadiem. No krievu valodas tulkojuši  Elza Grīnberga un Pēteris Grīnbergs Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis  Nora Roberts © 1998, «Juventa», Riga Brūsam, Denam un Džeisonam, manas dzīves burvestībai

Antons Rupainis. Māra mostas. Pirmā grāmata. Poļu Dumpis Vēsturisks romāns Triloģija Latvju grāmata 1951 Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Yandex – GRĀMATAS - https://disk.yandex.ru/d/2JO3dvhReBIF-A

DŽEKS LONDONS MĀRTIŅŠ ĪDENS KOPOTI RAKSTI-6 izdevniecība Liesma" RĪGA 1976 SASTĀDĪJUSI TAMĀRA ZĀLĪTE NO ANGĻU VALODAS TULKOJUSI LŪCĪJA RAMBEKA MĀKSLINIEKS ĀDOLFS LIELAIS

 Vitauts Lūdēns Mārīte un vējš Māksliniece Dagmāra Staprēna Izdevniecība «Liesma» Rīga 1971 Bērnu grāmatu sērija "Bitīte" 46 kap. В. Людей. БОЖЬЯ КОРОВКА И ВЕТЕР • Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Yandex – GRĀMATAS - https://disk.yandex.ru/d/2JO3dvhReBIF-A Художник Д. Ствпренв. Издательство «Ливсма». На латышском языка Redaktora А. Sprlvule. Māksi. redaktor» Н. Purviņi. Tehn. redaktore V. Oiniņa. Korektore M. Stārkā. Nodota »alikianai 1970.. g. 23. decembri. Parakstīta iespiešanai 197t. g. 10. augusti. Ofseta peptrs 100 g, formlts 84X90/14. 1,75 1it. iespiedi.: 2.5 utsk. iespiedi.: 3,44 Itdevn. I. Metiens 40 000 eks. Itdevnieclba •Liesma* Rlgi. Padomju bulv. 24. Itdevn. Nr. ^4096-B98. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Preses komitejas Rīgas Paraugtipogrāfijā Vienības gatvi 11. Pasūt. Nr. 11348

Teodors Dreizers Māsa Kerija Romāns Teodors Dreizers ir unikāls rakstnieks, kas savus literāros varoņus lasītājam parāda nevis kā smalkjūtīgs dvēseles ārsts, kas uzklausa izdomātu varoņu izdomātas grēksūdzes un dzīvesstāstus kā biktstēvs, bet gan rīkojas kā pataloganatoms, tiesu medicīnas eksperts – atklājot visus subjekta uzbūves parametrus, atbilstības un neatbilstības “normai”, sniedzot pilnu sekcijas ziņojumu – precīzi, bez izskaistinājumiem un bez liriskām atkāpēm. Teodora Dreizera Kerija nav cēlām, altruistiskām tieksmēm apveltīta būtne, kas alkst pēc garīgām vērtībām, zināšanām vai romantiskām jūtām un cilvēciskas sapratnes. Viņa ir aprobežota meiča, dabas apveltīta ar glītu ārieni, novērošanas, atdarināšanas un adaptācijas spējām, elastīgu morāli un tieksmi pēc ērtas dzīves. Kā spilgtāko rakstura iezīmi Teodors Dreizers savai varonei Karolīnai Mīberai, sauktai par māsu Keriju, jau pirmajā grāmatas nodaļā min egoismu, un turpmākais stāsts to tikai apstiprina. Tomēr ceru, ka Kerijas tēls jums kaut nedaudz patiks, jo, lai arī šī meiča nav no “augstākajām sfērām”, nedz arī tik aizkustinoša kā Balzaka mīlošās un mirstošās kurtizānes, viņai piemīt apbrīnojami reālistiska faktūra kā visam un visiem šajā romānā – gan pilsētām, gan cilvēkiem, gan cilvēku un pilsētu sasvstarpējajai mijiedarbībai. Kerija vairāk kā jebkura cita izdomāta varone arī šodien iemieso miljoniem nabadzīgu sieviešu un vīriešu sapni kļūt bagātiem un slaveniem. Romāns “Māsa Kerija” nekādā gadījumā nav uzskatāma par mīlas stāstu, jo tā titulvarone, lai arī piedzīvo pāris romantiski iluzoras aizraušanās, tomēr ir un paliek emocionāli frigida, visas cilvēciskās jūtas spējot ticami izdzīvot vien uz skatuves, rampas gaismā. Kas attiecas uz aprakstīto vidi un pilsētām, Deizers raksta par sev zināmām lietām, par lielpilsētas augšanu un izplešanos, par metropoli , kas uzsūc sevī varu un naudu, kurā darbojas pavisam citi gravitācijas principi, kas degradē cilvēka personību. Liesma 1967 No angļu valodas tulkojusi Zelma Staņa

Māra Svīre Māsas  romāns par sievietēm māsām, kuras mīl, un vīriešiem, kurus mīl, neraugoties uz to, vai viņi ir tā vērti... “Romāns ir par mīlestību,” bildusi pati autore kādā intervijā savas nesenās jubilejas dienās. “Jā, tas ir par divu māsu mūžu un galvenokārt par viņu mūža mīlestību. Vairāk es neko nesacīšu. Intrigas labad pat nesacīšu, ka tas nav par mums ar Liju...” Protams, kaut kas līdzīgs abu Māras Svīres romāna māsu liktenim var piemeklēt ne tikai māsas vien... Un dzīve jau tā iekārtota, ka sieviešu mīlestības ceļi ir pietiekami neizdibināmi... https://disk.yandex.ru/i/5tL1jowxu7mHRA Svīre M. Māsas: Romāns. R.; SIA “Apgāds Liesma”, 1997. — 238 lpp. Liesma 1997 Redaktors Uldis Norietis Mākslinieks Andris Nikolajevs

Džeralds Darels Mātes izprecināšana un citi stāsti Stāsti par dabu Džeralds Darels arī šajā grāmatā atklāj brīnišķīgu ekscentrisku personību virkni. viņš iepazīstina ar savas ģienes dīvainībām Grieķijā, Perigorā dalās piknika maltītē ar trifeļcūku vārdā Esmeralda,apbur vecās daiļavas Memfisā, Apmetas pie kārēja-alkoholiķa Paragvajā, nogādā mutē izlaidušos papagaili perversam garīdzniekam Londonā, ietur vakariņas kopā ar ruleti spēlējošu mūķeni Montekarlo Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis No angļu valodas tulkojusi  Linda Vītola No angļu valodas tulkojusi Linda Vītola Māksliniece Solvita Ozola © Gerald Durrell, 1991 © Nordik, 2001 "Kurš gan spēj pretoties Esmeraldai - medaļotai trifeļcūkai ar gardēža tieksmi uz Rokforu, rotātai ar zelta kaklasiksnu un iesmaržotai ar dārgām smaržām? Vai Mozum - rupjmutīgam papagailim, kas dāvināts pārāk šķīstam garīdzniekam?… Viņa daudzie fani zinās, ko sagaidīt, un viņi nebūs vīlušies." New York Times Book Review "Šie stāsti ir pilni ar draiskulībām, šķelmībam un vecmodīgām muļķībām." Boston Globe "Darela senais šarms joprojām ir tepat." San Francisco Chronicle Līgava - sieviete ar lieliskām izredzēm uz laimi pagātnē Ambrozs Bīrss Sātana vārdnīca

Daņils Koreckis Māņu figūra Romāna «Operatīvais pseidonīms» varoņi turpina savus piedzīvojumus. Atvars-S Rīga, 2004 Daņils Koreckis - milicijas pulkvedis, juridisko zinātņu doktors. Daudzu zinātnisku darbu autors. Literārie darbi veltīti milicijas un speciālo dienestu darba ikdienai. Centrālo varoņu cilvēciskās un profesionālās īpašības spilgti izpaužas uz vispārējā vērtību pārvērtēšanas fona divdesmitā gadsimta beigās valstī, kas radījusi eliti, kura negrib zaudēt savu varu. «Māņu figūra» …Maksis Kardanovs pēc savas apziņas atgūšanas arvien dziļāk tiek iesaistīts finanšu oligarhu - bijušo atbildīgo darbinieku intrigās un cīņās. Trīs miljardi dolāru vilina visus. Atsevišķu cilvēku dzīvībai nav nekādas vērtības. Laikā, kad vilkači ir pie varas, bet tādu, kam var uzticēties, ir ļoti maz, Maksim ir jāsaglabā cilvēcība un dzīvība. Vai tas ir iespējams? Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis No krievu valodas tulkojis Edvīns Spriņģis ISBN 9984-9786-2-1