Agata Kristi Pēc bērēm taču viss tika ļoti veikli apklusināts, vai ne? ~ sacīja Kora. Visi blenza uz viņu, un viņa Izskatījās nedaudz satraukta. - ,iā„ jums laikam taisnība, - viņa steidzīgi piemetināja. - Pilnīga taisnība. Es gribu teikt nebūtu nekādas jēgas nodot to atklātībai. Tas būtu ļoti nepatīkami mums visiem. Tas jāpatur ģimenē. Viņai pievērstās sejas kļuva vēl trulākas. Misters Entvisls paliecies uz priekšu: Patiešām. Kora, baidos, ka es īsti nesaprotu, ko jūs ar to gribat teikt. Kora Lanskenē raudzījās visos ar Izbrīna pilnu skatienu. Tad kā putniņš, palieca galvu uz sāniem: - Bet viņu taču nogalināja, vai ne? _ Agatha Christie Mallowan AFTER THE FUNERAL No angļu valodas tulkojusi Alda Apiņa Redaktore Daiga Lapsa Maijas Graudiņas noformējums. Agata Kristi Kr.640 Pēc bērēm/tulk.Alda Apiņa/-R.:Hermess,1994., 255.lpp. Pirmo reizi latviešu valodā tulkots un izdots slavenās angļu rakstnieces Agatas Kristi (1891-1976) romāns «Pēc bērēm». Tā ir aizraujoša lasāmviela gan kriminālromāna cienītājiem, gan tiem, kurus saista psiholoģiskais romāns. Romāna darbība iesākas ar bērēm, un te izraisījusies epizode liek domāt par mirušā vardarbīgu nāvi. Rakstniece romāna centrā izvirzījusi to ģimenes locekļu likteņus, kas pēkšņi kļuvuši par lielas bagātības mantiniekiem. Vai viņu vidū privātdetektīvs Erkils Puaro tiešām atradīs slepkavu? ©Copyright Agatha Christi Mallowan 1953 ©Tulkojums latviešu valodā SIA «Hermess» 1994 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis ISBN 9984-9036-2-1

PĒC DIVDESMIT GADIEM Aleksandrs Dimā (tēvs) Kopoti raksti piecpadsmit sējumos Četrpadsmitais sējums ' RĪGA, "GENMARIN" 1993 Izdevumu sagatavojusi izdevniecība «GENMARIN» Redaktors: I. Bisters Tulkoja: I. Krastinja Korektore : A. Dergačeva Sastādītājs: G.Špakov

PĒC DIVDESMIT GADIEM Aleksandrs Dimā (tēvs) Kopoti raksti piecpadsmit sējumos Četrpadsmitais sējums ' RĪGA, "GENMARIN" 1993 Izdevumu sagatavojusi izdevniecība «GENMARIN» Redaktors: I. Bisters Tulkoja: I. Krastinja Korektore : A. Dergačeva Sastādītājs: G.Špakovs

Antons Stankevičs Pēc pirmajiem cīruļiem (Stāsts par Jāņa Rozentāla dzīvi) Ievērojamu cilvēku dzīve. Autors stāsta par izcila latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla dzīvi sākot no bērnības Saldus apkaimē. Viņš apraksta mākslinieka māldera mācekļa gaitas Rīgas pilsētā, studijas Pēterburgā, kā arī turpmāko darbu un dzīvi makslā. Autors attēlojis arī Rozentāla privāto un intīmo dzīvi. Rīga «Liesma» 1981 Stankevičs A. St 117 Pēc pirmajiem cīruļiem: (Stāsts par Jana Ro-zentāla dzīvi). — R.: Liesma, 1981. — 2ol lpp., 16 lp. il. — (Ievērojamu cilvēKU dzīve). ©«Liesma», 1981;

Masaru Ibuka Pēc trim gadiem jau var būt par vēlu Ja aiz labestības un veiksmes vēlējumiem, kas caurstrāvo šo grāmatu jūs sajutīsit šī vēstījuma nozīmību, tad, iespējams, kopā ar citām līdzīgām grāmatām tā rosinās jūsu priekšstatos vienu no pašām lielākajām un labestības pilnajām revolūcijām pasaulē. Un es no visas sirds vēlu, lai tas notiktu. Tad nu iztēlojaties norises, kas atnesīs visnozīmīgākās pārmaiņas, bet nebūs saistītas ar asinsizliešanu un ciešanām, neatnesīs ienaidu un badu, neizraisīs nāvi un postījumus. Šai pašai labestīgākajai maiņai uz augšu ir tikai divi ienaidnieki. Pirmais – iesīkstējušas tradīcijas, otrs – pastāvošā lietu kārtība. Iesīkstējušās tradīcijas nav nepieciešams sasist lupatu lēveros, kā arī nav nepieciešams, lai vecie aizspriedumi  pazustu no Zemes. Nevajag postīt to, kas vēl arvien var atnest kaut nelielu labumu. Bet  tikai tas, kas jau šodien šķiet briesmīgs, lai pakāpeniski izzūd vienkārši kā nekam nevajadzīgs. Масару Ибука После трех уже поздно: Пер. с англ. - М. : РУСЛИТ, 1991; 96 с. (c) Перевод на русский язык М. и Н.Перовых, 1991 (c) Tulkojuma signāleksemplārs Ivars Alksnis ; 2003 FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Vilis Liniņš Pēc Visuma Valdnieka gribas un likumiem Antizinātnisks darbs Autora izdevums Antizinātnisks darbs, veltīts loģiski domājošiem cilvēkiem. Vērsts pret zinātni, kas atrauta no garīguma. Nepretendē uz galējo patiesību-pilna patiesība un nekļūdīgums ir tikai Visuma Dievam. Darbā, cilvēku sabiedrībai neierastā skatījumā, aplūkota Zemes un dzīvības rašanās, daži Visuma-Zemes pamatlikumi, kā arī Latvijas tuvās nākotnes valsts modelis, izejot no Visuma likumiem. īsi par autoru. Sēlis, Dieva Dabas pētnieks, dziednieks, neatkarīgs baltu tautu vēstures pētnieks, pēc Dr. Dr. Rišarda Griškjana vērtējuma adepts. Redaktore Ligita Leja © Vilis Liniņš, 2014] Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

ALEKSANDRS PUŠKINS PĒCTRIMDAS UN MŪŽA PĒDĒJO GADU LIRIKA MASKAVA — PETERBURGA tulkojis Kārlis Egle Valdis Grēviņš  Ārija Elksne Marija Šūmane izdevniecība Liesma 1969 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Pēctrimdas un mūža pēdējo gadu lirika MASKAVA — PĒTERBURGA tulkojis Kārlis Egle Valdis Grēviņš  Ārija Elksne Marija Šūmane izdevniecība Liesma 1969 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Patrīcija Kornvela Pēdas Li e l i s k i  u z r a k s t ī t s , spraigs detektīvromāns ar trillera elementiem Amerikāņu kriminālromānu autores Patrīcijas Kornvelas iepriekšējās grāmatas izpelnījušās plašu ievērību: Postmortem «Līķa sekcija ») vienā gadā ieguvusi Edgar, Creaseyt Anthony unMacavity balvas, kā ar Prix du Roman d Adventure; savukārt Cruel and Unusual («Nežēlīgs un  neparasts ») Britānijas prestižo GoldDaģger balvu kā 1993. gada labākais kriminālromāns. 1999. gadā viņas izdomātajai varonei tiesu medicīnas ekspertei Kejai Skarpetai piešķirta' balva ScherlockAward kā labākajam literārajam tēlam detektīvliteratūrā. Patrīcija Kornvela palīdzējusi nodibināt Virdžīnijas Kriminālistikas un medicīnas institūtu pirmo šāda veida kriminālistikas mācību iestādi valstī, un rakstniece ir šī institūta valdes prezidente. Līdz šim pie m u m s mazpazīstamā, taču ASV un Rietumeiropā daudzkārt apbalvotā amerikāņu rakstniece Patrīcija Kornvela ir specializējusies komerciāli visveiksmīgākajā literatūras žanrā kriminālromānu radīšanā. Līdzīgi detektīvžanra pamatlicējiem Edgaram Alanam Po un Artūram K o n a n a m Doilam, ari Kornvela savos bestselleros svarīgākās sižeta intrigas vij ap galveno varoni tiesu medicīnas eksperti Keju Skarpetu. Sieviete detektīva lomā pasaules literatūrā nav nekas jauns, t a č u latviešu lasītājiem interesi raisīs metodes, ar kādām noziegumi tiek izmeklēti civilizētajā pasaulē. Mūsdienu jaunāko tehnoloģiju iespējas, kas ļauj noziedznieku atmaskot pēc nozieguma vietā atrastā puteklīša, sviedru pilītes, m a t u galiņa vai atstātās smaržas, liek Šerlokam Holms a m ar viņa slaveno lupu kabatā un dedukciju izskatīties pēc senaizmirsta, v e c a un naiva pasaku varoņa.Šī g r ā m a t a būs īsts baudījums tiem, kam tīk vērot populāros kriminālseriālus C. S. I. Maiami un C. S. I. Lasvegasa. Lasot šo aizraujošo r o m ā n u , kurā sieviete zinātniece dzen pēdas slepkavam m a n i a k a m , kļūst nedaudz žēl, ka patiesā mūsu Latvijas dzīves realitāte atrodas pavisam citā dimensijā. Nesen masu informācijas līdzekļos tika ziņots, ka m ū s u valsts noziedznieku DNS datu bāze būšot gatava pēc gadiem divdesmit vai trīsdesmit… Bet, k a m ē r rit laiks, baudīsim to, cik meistarīgi noziegumiem pēdas dzen Keja Skarpeta un viņas kolēģi. Redaktore Amerikāņu kriminālromānu rakstniece Patrīcija Kornvela (1956) www.patriciacornwell.com Romāns par leģendāro Keju Skarpetu. Doktore Keja Skarpeta ierodas Ričmondā, Virdžīnijas štatā kā patoloģe konsultante pusaugu meitenes noslēpumainā bojāejā. Džilijas Polsones nāve ir iedzinusi strupceļā labākos patologanatomus: nav acīm redzama cēloņa, nav nekā aizdomīga, ir vien fakts, ka Džilijai nevajadzēja būt mirušai. Tomēr Skarpeta atklāj slepkavības pēdas: meitene ir nogalināta. Bet kāpēc? Uzbrucējs visur atstāj nepārprotamu savas klātbūtnes apliecinājumu… "Par spīti asiņainām detaļām, Patrīcijas Kornvelas romāni ir savādi mierinoši." Independent "Aizmirstiet par šī žanra viltvāržiem! Kornvela ir līmenī." Mirror Lasiet arī Patricijas Kornvelas romānu "Līķu muša"! Patrīcija Kornvela Rutai un Billijam Grehemiem. Es nezinu nevienu jums līdzīgu, un es jūs mīlu. Mana pateicība Džūlijai Kemeronai par manis virzīšanu pa literāta ceļu. Čārlijam un Mārtijai, un Airīnai. Tas bija iespējams, pateicoties jums visiem. no angļu val. tulk. Maruta Lubāne ; red. Aina Rubīna ; Arņa Kilbloka vāka dizains

Jans Rannaps Pēdējais Baltspatvis Stāsts par dabas aizsardzību. Jāns Rannaps 1966. gadā par šo stāstu saņēmis Igaunijas PSR Kultūras ministrijas un Rakstnieku savienības rīkotajā bērnu un jau­natnes grāmatu konkursā pirmo prēmiju. Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1970 No igauņu valodas tulkojusi Džuljeta Plakidis Ilustrējis E. Valters Vāku un titullapu zīmējis I. Vijups

Mario Pjuzo  Pēdējais Dons Amerikāņu rakstnieks Mario Pjuzo(1920-1999) dzimis Ņujorkā, Elles ķēķa rajonā, siciliešu imigranta ģimenē. Popularitāti Un slavu visā pasaulē viņš ieguva ar mafijas romānu “Krusttēvs” - īpaši pēc tam, kad uz ekrāniem iznāca tā kinoversija. Gan filmas režisors Frensiss Fords Kopola, gan scenārija autors Mario Pjuzo tika apbalvoti ar ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars”. Romānā “Pēdējais Dons” Mario Pjuzo pēc vairāku citu darbu uzrakstīšanas vēlreiz atgriezies “Krusttēva” pasaulē. Dons Domeniko savai ģimenei ir sagādājis neviltotu pārsteigumu. Viņš grasās lauzt gadiem ilgās tradīcijas un izskaust no ģimenes dzīves noziedzības līkločus, lai mazbērni varētu dzīvot likumīgā vidē... par spīti tam, ka Klerikucio ir pēdējā no varenajām mafijas Ģimenēm. Tajā slēpjas patiesa ļaunuma sēklas, kuras iesējis ir neviens cits kā pats Dons. Un tieši slepkavot šī Ģimene vēl aizvien prot vislabāk. Pēdējais Dons ļauj atgriezties uz skatuves klasiskajam un noslēpumainajam rakstniecības stilam, kas padarīja Mario Pjuzo Krusttēvu par vienu no visu laiku pieprasītākajiem darbiem. Sunday Times Romāns Pēdējais Dons vēsta par mīlestību, zaudējumu, uzticību un nodevību. Tajā jau iztālēm jūtama vardarbības un cinisma dvaša, kas iepazīstina ar pasauli, kurā neeksistē cieņa un ikvienam ir sava cena. Turklāt darbs uzrakstīts ritmiski un pārliecinoši; tas tēlotās ainas padara neviltotas un ticamas. Mail on Sunday Šī grāmata spoži pauž Pjuzo kunga neparasto stāstnieka talantu. Grandiozs un raits darbs. New York Times Book Review Neaizmirstami... Romāns piesaistīs uzmanību no pirmās līdz pēdējai lappusei. Cosmopolitan Apbrīnojams darbs par mafiju, kas sarakstīts sevišķi reālistiskā toņkārtā un sniegs lasītājiem ieskatu gangsteru taisnās tiesas izpratnē. Sunday Telegraph Mario Pjuzo ir ļoti talantīgs rakstnieks, kura darbi galvu reibinošā ātrumā traucas pretim atrisinājumam, ne uz bridi nezaudējot intrigu. Vēl jo vairāk - Pjuzo sevi ir pierādījis ari kā teicamu sabiedrības pētnieku un vēsturnieku. Newsweek Virdžlnijai Altmenai un Domenikam Klēri tulk. Māra Rūmniece. Iljus 1997

Silvana de Mari Pēdējais elfs. Pēdējais pūķis Pa lietusgāžu, posta un bēdu pārplūdinātu lidzenumu izsīkušiem spēkiem brien pēdējais elfs, kuru māc izmisums par savas cilts bojāeju. Viņu izglābj divi cilvēki, kuri gan neko nezina par zvaigžņu kustību un Zemes vēsturi, taču tiem nav sveša līdzjūtība, viņi nav apveltīti ar burvju spējām, toties ir izturīgāki pret dzīves grūtībām. Nejaušā satikšanās izrādās liktenīga gan viņiem, gan pasaulei… Pēdējais elfs (L'ultimo elfo, 2004) ir fīlosofiska pasaka, gan bērniem, gan pieaugušajiem — tas ir labestīgs un aizraujošs vēstījums par to, ka cīņa pret aizspriedumiem un ļaunumu nekad nav veltīga. Grāmatas autore itāliešu rakstniece Silvana De Mari dzimusi 1953. gadā Kazertā, patlaban dzīvo Turīnā. Par darbu Pēdējais elfs rakstniecei 2004. gadā Itālijā piešķirta Andersena prēmija. No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere  Dienas Grāmata Redaktore Cikla Rēdliha Korektore Selga Freimane Mākslinieki Sarmīte Maliņa un Jānis Esītis Gundegas Kārkliņas makets Pirmā vāka noformējumā izmantots Kristapa Kalna foto Laikraksta Diena izdevums Dienas Grāmata Mūkusalas iela 15, Rīga © Adriano Salani Editore S.p.A., 2004 © Dace Meiere, tulkojums no itāļu valodas, 2006 © Sarmīte Maliņa un Jānis Esītis, mākslinieciskais noformējums, 2006 © Kristaps Kalns, 1. vāka foto, 2006 © Laikraksts Diena, 2006 Manam tēvam, kurš man paradīja ceļu, kaut arī savējo bija nozaudējis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Filips Mergolins Pēdējais godīgais cilvēks Romāns Advokāts Deivids Nešs - nesatrici nāmi mierīgs un kriminālprocesos prak­tiski neuzvarams savu klientu aizstāvis Vairākums no tiem ir vainīgi. Daži varbū pat ir īsti izdzimteņi. Pēkšņi advokātan uzmācas šaubas un jautājumi, uz kuriesi grūti rast atbildi. Kāda ir katras viņa uzvaras cena? Tad nāk kāda krimināllieta, kas var kļūt par Neša vainas izpirkšanu. Jauns, daudzsološs jurists, kas precējies ar skaistu un bagātu sievieti, tiek apsūdzēts policistes noslepkavošanā. Tas ir klierits, kura nevainīgumam Nešs var ticēt. Jtet tiesas procesa laikā advokātam atkal uz­mācas šaubas - kas šajā gadījumā ir patiesība un kas - veikli safabricēti meli? Tas Nešam kjūst par dzivības un nāves jautājumu. Satriecošs romāns, kas liek lasītājam mocīties neziņā un ar aizturētu gaidīt nākamo notikumu. Filips Mergolins ir advokāts Portlendas Oregonas pavalstī un prakti zējas krimināllietās. Viņš uzstājie daudzos sarežģītos kriminālprocesc piedalījies kā aizstāvis arī lietās, ka izskatītas Savienoto Valstu Augstāks tiesā. Latviski jau izdoti divi viņa romāni Nozudusi, bet nau aizmirsta Akmens uz sirds Apgāds «Artava» Rīgā Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis No angļu valodas tulkojusi Ilze Lāce Mākslinieks Aldis Kopštāls © Izdevums, noformējums "Artava", 1997 ISBN 9984-12-204-2 Džozefam un Eleonorai Mergoliniem - lieliskiem vecākiem un labiem draugiem, un manai ģimenei - Dorīnai, Danielam un Emijai īpašu pateicību par man sniegto atbalstu vēlos izteikt Do­nam Nesam, esmu pateicīgs par palīdzību Bilam Filipsam, Lorai Evansai un Maikam Metilam, un Džedam Metsam - par to, ka viņš atrada šai grāmatai mājas. Un papildu pateicība pienākas Irvinam Eplbauņiam, Elīzai Petrini un visiem izdevniecības "Bantam" ļaudīm - par visu, ko viņi mana labā ir darījuši. Un, visbeidzot, gribu izteikt pateicību Džimam Taueram, kas ziedoja laiku, lai dalītos ar mani savās zināšanās par Mercedes Beņz automobiļiem, un Denam Bronsonam - par lielisko scenāriju un padomu, ko viņš man sniedza par kādu sarežģītu sižeta problēmu

Kirs Buličevs Pēdējais karš Stāsts Šī grāmata ir par parastu 2070. gada kosmisko lidojumu, kas varoņus noved pie neparastiem piedzīvojumiem. Tas ir stāsts par kosmosa jūrniekiem - to mazbērniem, kuri šodien dodas krastā Murmanskā vai Liverpūlē un kuri stāv sardzē Atlantijas okeānā vai Laptevu jūrā. Un tā kā autors apzināti uzsver mūsdienu jūrnieku un rītdienas astronautu darba līdzību pat izmantojot līdzīgu terminoloģiju, varoņu vārdi var sakrist ar šodien dzīvojošo vārdiem. Tomēr šādas sakritības ir tīra nejaušība, jo romāns ir fantastisks. Tātad, kosmosa kuģim "Segeža" ir jāpārtrauc parasts lidojums, jo noticis Neparastais... Kir Bulychev. Pēdējais karš: fantastisks romāns; Mākslinieks. A. Tambovkins. - M.: Bērnu. lit., 1970. - 287, [1] lpp .ar ill .; 21 cm - (B-ka piedzīvojumi un zinātniskā fantastika). Pirmais izdevums. autors: Bulichev Kirill. - 65 K., 75 000 eksemplāru. Vidēja skolas vecuma bērniem. Zinātniskās fantastikas romāns Tulkojis Imants Ločmelis Galvenā redaktore N. M. Berkova. Mākslinieciskā redaktore E. M. Gurkova. Tehniskais redaktors N. J. Zaporožets. Korektieri K. I. Karevskaja un T.P. Leisezrovičs. Nodots 1970. gada 20./1 komplektācijā. Parakstīts drukāšanai 1970. gada 21. janvārī Formāts 84x108 1/32. . l 9. Tirāža 75 000 eksemplāru. Cena 65 kapeikas. RSFSR Ministru padomes Preses komitejas ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotā izdevniecība "Bērnu literatūra" . Maskava, Centrs, M. Čerkasska per., 1. RSFSR Ministru padomes Preses komitejas Rosglavpolygraphprom ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā fabrikas "Bērnu grāmata" Nr. 1. Maskava, Suschevsky Val, 49. Rīkojums Nr. 124

Džeimss Fenimors Kūpers Pēdējais mohikānis Piedzīvojumi, fantastika, ceļojumi Ievērojamā amerikāņu rakstnieka indiāņu eposa trešais romāns, kurā tēloti iemīļotā varoņa Nati Bumpo teku zinātāja un mednieka jaunība un 1757. gada karš starp Angliju un Franciju par Ameri­kas teritorijām. Romāns 2. izdevums No angļu valodas tulkojušas Eižēnija Turkina un Ruta Koka Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis Mākslinieks Aleksandrs Dembo Liesma 1981

Silvana De Mari Pēdējais orks Šī grāmata ir turpinājums filosofiskajai pasakai . "Pēdējais elfs", kas latviski iznāca 2006. gada nogalē un ko Latvijas "bērnu žūrija" ir iekļāvusi starp populārākajām bērnu grāmatām un izvirzījusi 2007. Gada "Bērnu žūrijas" balvai. Pēc Nebeidzamajam lietavām cilvēku zemei ir uzklupis jaunums tajā iebrukuši orki, kas posta, laupa un slepkavo. Izmisuma mākti, ļaudis meklē patvērumu iekšzemē, taču cilvēku cilts nespēj rast vienprātību, pat cīnoties pret iebrucējiem, tieši tāpat kā nespēj atteikties no senajiem aizspriedumiem pret elfiem, raganām un pūķiem kā visa ļaunuma sakni. Tomēr atrodas daži, kam nav ne aristokrātisku asiņu, ne bagātību, ko zaudēt, un kas ir ar mieru pašaizliedzīgi stāties pretim baisajām iebrucēju ordām. Kas īsti ir cilvēces ienaidnieks? Ei Kaptein, — reiz viņam teica Lizentrails, — vai tu zināji, ka ķēniņu bērniem liek gulēt vieniem pašiem tumšā istabā un neviens viņiem nepastāsta kādu pasaku vai nepadzied dziesmiņu? Tāpēc šiem izveidojas riebīgs raksturs un pēcāk, izauguši lieli, viņi mierīgi atdod cilvēkus bendes rokās. Paldies Mauricio par viņa nenogurdināmu ticību šai grāmatai Visām mūsu mātēm, tik tālām no pilnības, dusmīgām, neciešamām, brīnišķīgām, par visu mīlestību, ko viņas mums devušas, un par to, ko viņas mums nedeva, Icad viņu nogurums un izmisums bija pārāk liels, lai ko dotu. No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere Redaktore Cilda Rēdliha Korektore Ilze Jartsone Mākslinieks Jānis Esītis Gundegas Kārkliņas makets Laikraksta Diena izdevums Dienas Grāmata Mūkusalas iela 15, Rīga Silvana De Mari L'ULTIMO ORCO © Adriano Salani Editore s. r. 1, 2005 Published by arrangement vvith Grandi & Associati © Dace Meiere, tulkojums no itāļu valodas, 2008 © Jānis Esītis, mākslinieciskais noformējums, 2008 © Laikraksts Diena, 2008 ISBN 978-9984-789-71-2 Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Dienas Grāmata

Pīters S. Bīgls Pēdējais vienradzis "Pēdējais vienradzis" (1968) ir apbūris dažāda vecuma lasītājus, un ar katru jaunu paaudzi iemīļotais Bigla romāns ieguvis arvien lielāku popularitāti un kļuvis par vienu no fantāzijas žanra klasikas darbiem. Tas ir stāsts ar nezūdošu vērtību par pēdējā vien­radža alkām pēc mīlestības un dzīves, par neizveicīgu burvi un nelokāmu sievieti, kas ceļo kopā ar vienradzi, un par to īpašo bur­vestību, kas deg katrā sirdī. Bīgls tiek salīdzināts ar Luisu Kerolu un Dž. R. R. Tolkīnu, taču viņš stingri un trium­fējoši stāv pats uz saivām kājām. Ja būtu mūsdienu fantāzijas žahra desmit labāko darbu saraksts, "Pēdējais vienradzis noteikti būtu tajā. No angļu valodas tulkojis un atdzejojis Sandris Kļaviņš ' JUMAVA Tulkojums sagatavots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Mākslinieks Arnis Rožkalns Vāka noformējumam izmantota Tāla Rožkalna datorgrafika Atbildīgā redaktore Anna Pavlovska Literārā redaktore Mirdza Kalva Tehniskā redaktore Irēna Soide Korektore Brigita Soriņa  Apgāds "Jumava", izdevums latviešu valodā, 2005 © Sandris Kļaviņš, tulkojums latviešu valodā, 2005 © Arnis Rožkalns, mākslinieciskais noformējums, 2005 www.jumava.lv Izdevējs — apgāds "Jumava 2005 Dzirnavu ielā 73, Rīgā LV 1011. Pieminot Dr. Olfertu Deperu un Robertu Natanu, kuri 1673. gadā savvaļas vienradžus redzējuši Losandželosā un Mainas mežos Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Doroteja Simpsone Pēdējoreiz redzēta dzīva… ROMĀNS Apgāds «Artava» Rīgā Pēc divdesmit gadu prombūtnes Starjfendenā ierodas Elisa Parnela. Jau pēc dažām stundām viņa tiek noslepkavota. Kāpēc? Vai cēlonis slepkavībai meklējams Elisas skaistumā un veiksmīgajā biznesa darbībā? Bet varbūt senākā pagātnē? Šo slepkavību izmeklē inspektors Luks Tenets un viņa uzticamais palīgs ser­žants Maiks Lainhems. Pamazām atklājas Elisas līdzšinējā dzīve viņas slimīgā vēlēšanās atbrīvoties no savas pagātnes. Arvien vairāk iedziļinoties Elisas sarežģītajās attiecībās ar līdzcil­vēkiem, izmeklēšanai beidzot iz dtfd as atrast šīs traģēdijas atslēgu. Šajā dinamiskajā romānā Doroteja Simpsone kārtējo reizi spilgti apliecina sevi kā talantīgu portretētāju, kas dzīvi un ticami ataino upura daudzplākšnaino personību. Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis No angļu valodas tulkojusi Ingūna Brože Mākslinieks Jānis Jaunarājs ©Tulkojums, noformējums «Artava», 1994 ISBN 9984-529-40-1

ALEKSANDRS ŠAĻIMOVS PĒDĒJĀ ATLANTA ATGRIEŠANĀS ZINĀTNISKI FANTASTISKI STĀSTI RĪGA «LIESMA» 1989 No krievu valodas tulkojusi GAIDA LlVENSONE Māksliniece INĀRA JĒGERE Redaktors ANDREJS RIJNIEKS Planētas attīrītaji Pēdējā atlanta atgriešanās Kas nospiedis bremzi Mūris Trešais gredzens Tikšanās uz Aostas

Aleksandrs Šaļimovs Pēdējā atlanta atgriešanās Zinātniski fantastiski stāsti sērija Piedzīvojumi, fantastika, ceļojumi RĪGA «LIESMA» 1989 No krievu valodas tulkojusi  Gaida Līvensone Māksliniece INĀRA JĒGERE Redaktors ANDREJS RIJNIEKS Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Planētas attīrītaji Pēdējā atlanta atgriešanās Kas nospiedis bremzi Mūris Trešais gredzens Tikšanās uz Aostas

LEONS GVINS Pēdējā cerība

Deivids Morels Pēdējā izvēle KONTINENTS RĪGA Mīlestības spēks - pret ieroču spēku. Tāds apbrīnojams pretnostatījums savaldzinās lasītāju Deivida Morela jaunākajā romānā "Pēdējā izvēle". Šeit viss ir neparasts. Gan policists, kas pārkāpj likumu - aiz cieņas pret likumu… Gan četrdesmit gadus vecā atvaļinātā izlūkdienesta darbinieka Stīva Dekera pirmā mīlestība, gan viņa iemīļotās Betas Dvaieres liktenis, kura pēkšņi kļuvusi par nopietnu briesmu izraisītāju. Tomēr viens šajā romānā ir nemainīgs - autora lieliskā meistarība sakausēt pārsteidzošos notikumus aizraujošā lasāmvielā, kas nevienu neatstās vienaldzīgu. "Pēdējā izvēle" ir slavenā amerikāņu rakstnieka Deivida Morela trešā grāmata, kas izdota latviešu valodā. Divas pirmās - "Akmens brālība" un "Rozes brālība" kas izdotas ļoti lielā tirāžā un īsā laikā izpārdotas, jau ieguvušas lasītāju nedalītu atsaucību. Mīlestības spēks - pret ieroču spēku. Tāds apbrīnojams pretnostatījums savaldzinās lasītāju Deivida Morela jaunākajā romānā PĒDĒJĀ IZVELE Šeit viss ir neparasts. Gan policists, kas pārkāpj likumu - aiz cieņas pret likumu… Gan četrdesmit gadus vecā atvaļinātā izlūkdienesta darbinieka Stīva Dekera pirmā mīlestība, gan viņa iemīļotās Betas Dvaieres liktenis, kura pēkšņi kļuvusi par nopietnu briesmu izraisītāju. Tomēr viens šajā romānā ir nemainīgs - autora lieliskā meistarība sakausēt pārsteidzošos notikumus aizraujošā lasāmvielā, kas nevienu neatstās vienaldzīgu. PĒDĒJĀ IZVELE ir slavena amerikāņu rakstnieka Deivida Morela trešā grāmata, kas izdota latviešu valodā. Divas pirmās, "Akmens brālība" un "Rozes brālība", kas izddtas ļoti lielā tirāžā un īsā laikā izpārdotas, jau ieguvušas lasītāju nedalītu atsaucību. Deivida Morela romāna "Pēdējā izvēle" publicēšanas tiesības pieder izdevniecībai "Kontinents" No angļu valodas tulkojusi Inese Pūriņa Vāka autors Kristiāns Šics Ilustrācijas autore Vineta Dzērvīte © Deivids Morels, 1996 © Tulkojums latviešu valodā, mākslinieciskais noformējums, ISBN 9984-519-92-9 Kontinents, 1997 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Veltīta Ričardam Šegleram un Elizabetei Gutjeresai, kas mūs iepazīstināja ar Atšķirīgo pilsētu. Ka es tevi mīlu? Ļauj, es saskaitīšu veidus. EUZABETE BARETA BRAUNINGA

Džons Golsverzijs Pēdējā lappuse Triloģija. Monumentālās epopejas par Forsaitu dzimtu trešā, pēdējā daļa (pirmās divas – ,,Forsaitu teika” un ,,Modernā komēdija”). no angļu val. tulk. Ilga Melnbārde. FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Liesma 1966

Viktors Suvorovs Pēdējā republika Grāmatu triloģijā ("Diena M"; "Ledlauzis"; "Pēdējā republika") Viktors Suvorovs pūlas pierādīt, ka 1941. gada 6. jūlijā Sarkanā Armija gatavojās plašam iebrukumam Rietumeiropā un tikai negaidīts vācu vermahta trieciens 22. jūnija rītā izjauca šo nodomu. Viktors Suvorovs uzrakstījis grāmatu par karu, tātad par pagātnes notikumiem, kas, šķiet, nekad nevar atkārtoties. Taču atskatoties pagātnē, var labāk ieraudzīt to, kas mūs sagaida nākotnē. Viktors Suvorovs ir pārliecināts, ka komunistiskā domāšana, citu tautu pakļaušanas un iznīcināšanas plāni pavisam nav pazuduši, tie tikai pārveidojas "KGB tagad pārvērtusies par FSB (Drošības federālais dienests Krievijā - Z. Dz.), bet joprojām tā ir tā pati čūska, tikai āda cita." No krievu valodas tulkojis Zigfrīds Dzedulis. Dzejas rindas atdzejojis Jānis Rokpelnis. Grāmatā izmantoti fotoattēli no Herberta Lindes personīgā arhīva. Tekstus datorā ievadīja Silvija Selecka. Grāmatas vāku māksliniecisko ietērpu veidojis un maketējis Raivo Šulcs.  FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis "Vērmaņparks" 1997

Houards Fāsts Pēdējā robeža Pēdējā robeža amerikāņu rakstnieks Houards Fāsts (dz. 1914. g.) romānā «Pēdējā robeža» stāsta par kādas indiāņu cilts traģisko likteni. Šaijeni, kas pārvietoti uz tuksnesigu teritoriju, kurā cieš no bada un slimībām, nolēmuši atgriezties savā senču dzimtenē. Lai bēgļus panāktu, tiek mobilizēti armijas spēki, bet indiāņus nespēj pārliecināt ne ieroči, ne sals, ne bads. Cilvēks bez dzimtenes ir tikpat kā miris,— dzīvība nav augstākā vērtība. Grāmata turpina apgādā «Sprīdītis» aizsākto indiāņu litera­tūras ciklu, kurā jau iznākušas E. Kleina «Indiānis», E. SetonaTompsona «Rolfs mūžamežos» un Dž. F. Kūpera «Takuzinis». Eskadroni jādelēja šurpu turpu. Kādā rančo viņiem paziņoja, ka pazuduši divpadsmit liellopi, un, metot lokus plašajās ganībās, viņi uzdūrās pēdām. Viņi atrada vietu, kur indiāņi bija dīrājuši aizdzītos lopus. Piejājuši pie strauta, viņi ieraudzīja krastā Virdžīnijas papeli, no kuras nokarājās virve, bet tuvumā bija redzams svaigs kaps. — Atrakt!— Merejs drūmi pavēlēja. Tomēr viņš nebija gaidījis, ka no kapa kareivji izcels nolinčotā šaijena līķi. — Kas to būtu varējis izdarīt?— Vints jautāja. Līķi atkal apraka, un Merejs nodomāja: «Vēl par vienu mazāk. Cik ilgi gan viņi noturēsies?» Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Sprīdītis 1993 No angļu valodas tulkojusi Anna Bauga Mākslinieks Normunds Sietiņš Redaktore Rasma Vīlipa

Andžejs Sapkovskis Pēdējā vēlēšanās Sapkovskis apburs jūsu iztēli. Sapkovska radītā pasaule vienlaikus ir skaista un baisa, brutāla un valdzinoša. “Pēdējā vēlēšanās” nebūt nav lasāmgrāmata maziem bērniem, drīzāk — lasītājam vecumā starp padsmit un simt gadiem. Vienkāršs fantāzijas mīļotājs, ievilināts mānīgi tradicionālā fantāzijas stāstu dekorācijā, piedzīvos ne vienu vien pārsteigumu, jo Sapkovskis vienlīdz meistarīgi uzbur gan drūmas, gan episkas epizodes, piešķir tām dzirkstoša, silta humora intonācijas tikai tādēļ, lai vienubrīd šķietami banālu sižetu pēkšņi apgrieztu kājām gaisā un stāsts beigās iegūtu gluži vai filozofisku vispārinājumu.2016 No poļu valodas tulkojis Māris Salējs Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Andžejs Sapkovskis (Andrzej Sapkowski, 1948) ir visvairāk tulkotais poļu rakstnieks pasaulē pēc Staņislava Lema. Fantāzijas žanrā Sapkovskis debitēja 1986. gadā ar stāstu “Raganis”, kurš aizsāka stāstu ciklu par Rīvijas Geraltu nezvēru nīdētāju. Sapkovska sāgu kritika ir atzinusi par 20. gad­simta nogales literāro fenomenu; ikviena sāgas grāmata atro­das bestselleru saraksta augšgalā. Sapkovskis ir saņēmis daudzas Polijas literārās balvas; 2009. ga­dā viņš bija pirmais ne angliski rakstošais autors, kurš saņēma “David Gemmell Legend Award” par “Ragana” cikla pirmā romāna “Elfu asinis” angļu izdevumu. Sapkovska grāmatas ir izdotas gandrīz visās Eiropas valstīs un ASV; īpaši populāras tās ir Vācijā, Čehijā, Krievijā, Spānijā, Lietuvā un Ukrainā. Pēc “Ragana” cikla motīviem ir tapušas visā pasaulē slavenas datorspēles. Stāstu cikls par Rīvijas Geraltu ir veidots kā pērļu virtene, kuru kopā satur viens caurviju stāsts. Tādēļ to var lasīt arī kā romānu. Māris Salējs Artūra Bērziņa vāka dizains © Tulkojums latviešu valodā, Māris Salējs, 2016

Gerhards V.Mencelis Pēdējās rūgtās lāses Stāsts Par dzejnieka Heinriha Heines ilgam pēc dzimtenes un mīlestību Grāmatā «Pēdējās rūgtās lāses» G. V. Mencelis attēlo ievērojamā vācu dzejnieka Heinriha Heines dzīves posmu no 1843. gada līdz viņa nāvei 1856. gadā. Jau trīspadsmit gadu (kopš 1830. g.) H. Heine nodzīvojis emigrācijā Parīzē. Taču pilsēta ar pasaules slavu nevar dzejniekam aizstāt zaudēto dzimteni. To nespēj nedz Matilde — viņa daiļā un jautrā sieva, nedz draugi, kuri viņu vienmēr apciemo. «Domas par Vācijas nākotni neļauj aizmigt man naktīs,» viņš tolaik rakstīja un, nevērodams draudošās briesmas, apņēmās apmeklēt tēviju. Heine ierodas Hamburgā pie mātes un māsas, pie tēvoča un māsīcas — savas pirmās lielās mīlestības. Viņš laimīgs atgriežas mājās un īsu laiku nododas savām cerībām, savām ilgām un mīlestībai, kamēr galu galā atkal spiests bēgt no tumšajiem reakcijas spēkiem. G. V. Mencelis šajā stāstā parāda laikposmu, kad H. Heine uzraksta savu poēmu «Vāczeme. Ziemas pasaka» un daudz citu brieduma laika sacerējumu. Mencelis spilgti notēlojis lielā vācu dzejnieka raksturu un izcēlis viņa literāro nozīmību, kā arī atainojis tā laika Vācijas dzīves apstākļus, visu tās politisko un garīgo atpalicību. Vācijas Demokrātiskās Republikas rakstnieks Gerhards V. Mencelis pazīstams ar biogrāfiskajiem sacerējumiem ne tikai savā dzimtenē, bet arī aiz tās robežām. 1958. gadā publicēts stāsts par Heinrihu Heini — «Pēdējās rūgtās lāses», bet 1962. gadā romāns par Fridrihu Šilleru — «Zvaigznes nenomaldās no sava ceļa». 1968. gadā G. V. Mencelis ieguvis Leipcigas pilsētas literāro prēmiju. No vācu valodas tulkojušas Rita Filipsone un Vilma Zicāne mākslinieks Jānis Svenčs Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv  Izdevniecība «Liesma» Rīga 1973 A(Vācu)

MIHAILS BULGAKOVS STĀSTI PĒKŠŅAIS UZBRUKUMS

Entonijs Horovics Pērkondārds AIZRAUJOŠS ASA SIŽETA PIEDZĪVOJUMU ROMĀNS JAUNIEŠIEM Alekss ir parasts pusaudzis, kurš dzīvo pie sava tēvabrāļa Lena Raidera. Pēkšņi viņa radinieks mīklainos apstākļos iet bojā. Un tad atklājas, ka Lens Raiders īstenībā bijis slepenais aģents. Kad Aleksu nolīgst speciālo uzdevumu vienība MI6, viņš saprot, ka tēvabrālis patiesībā viņu rūpīgi gatavojis aģenta karjerai - 14 gadu vecumā Alekss apguvis vairākas valodas, alpīnismu, niršanas, šaušanas un cīņas prasmi. Jaunietim ir viss, lai kļūtu par ideālu tīņu supervaroni - jauno Džeimsu Bondu. Un tā - viņš ir gatavs savai pirmajai misijai, kura saistīta ar bīstama datorvīrusa likvidēšanu… PĒRKONDĀRDS (Stormbreaker) ir pusaudžu romāns, ko sarakstījis Entonijs Horovics - britu rakstnieks, kura darbi milzīgās tirāžās tiek pārdoti vairāk nekā 20 valstīs visā pasaulē. Entonijs Horovics ir arī filmas PĒRKONDĀRDS scenārija autors. Tajā galveno lomu atveidoja jaunā britu kinozvaigzne Alekss Petifers. Par PĒRKONDĀRDA ieceri pats autors sacījis tā: "Esmu vienmēr vēlējies uzrakstīt mūsdienīgu stāstu, kur pusaudzis izglābj pasauli. Par to sapņoju skolas gados. Biju augstprātīgs 13 gadus vecs pusaudzis, kurš, sēžot pie skolas uzdevumiem, iedomājās sevi par MI6 aģentu…" Piedzīvojumu romānu Pērkondārds uzrakstījis brīniš­ķīgs bērnu rakstnieks Entonijs Horovics. Šis gudrais brits izdomājis patiesi harismātisku personāžu, kas ne ar ko neatpaliek no Harija Potera. Arī Alekss ir bārenis, kurš dzīvo pie tēvabrāļa, bet zaudē ari šo vienīgo radinieku, un Aleksam sava dzīve jāveido pilnīgi patstāvīgi. Viņam jākļūst pieaugušam agrāk kā citiem. Aleksejs Kopcevs, Šī grāmata ir līdzīga jebkurai citai skolas puiku fan­tāzijai, tikai tā ir tūkstošreiz lieliskāka, smieklīgāka un aizraujošāka. Galvenā varoņa ģenialitāte liek saprast, cik pievilcīga bērniem ir dažādu jaunizgudrojumu pasaule; tā parastu pusaudzi padara par varoni, kuram piemīt gan jūtīgums, gan spēcīgs raksturs. Aizmirstiet, ka šis ir pus­audžu romāns, - Raiders ir tik superīgs un atjautīgs, ka es tiešām aizfantazējos, it kā man atkal būtu četrpadsmit gadu. Independent on Sunday Entonijs Horovics piesaista lasītāja uzmanību ar no­slēpumainību, pārdrošību, nekaunību - un tas viss jau pirmajā lappusē! Sagatavojieties, ka ainas sekos cita citai ātri kā kinofilmā. The Times Lieliska stila izjūta, jautrība un noslēpumainība. Ne­pārspējamais Džeimss Bonds būs pilnīgās šausmās, un viņam vajadzēs izgudrot ko jaunu. The Guardian Anthony Horowitz STORMBREAKER Copyright © 2000 Anthony Horowitz Stormbreaker™, Alex Rider™, AJex Rider logo™ , © 2006, Stormbreaker Productions Limited Trademarks used under licence by Samuelson Productions Limited: Stormbreaker™, Alex Rider™, Alex Rider logo™ , AR™ Translation copyright © 2009 © Tulkojums latviešu valodā, Apgāds Zvaigzne ABC ISBN 978-9984-40-769-2 No angļu valodas tulkojis Tedijs Cibiskins Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Jans Flemings Pērkonlode Grāmatas pamatā ir K. Maklorija, Dž. Vitingema un autora scenārijs filmai. Vai tiešām tā tagad būtu slavenā aģenta 007 ikdiena? Bet varbūt tikai klusums pirms pērkona grāviena? Negaiss ir savilcies, neviena nemanīts. Laikā, kad gandrīz katrs, kas to iedomājas, pat savā piemājas dārziņā spēj uztaisīt atombumbu, teroristiem un naudas izspiedējiem paveras jaunas iespējas. Un viņi ir gatavi tās izmantot ar velnišķīgu izdomu un bez žēlastības. Laika nav daudz, un uzdevumā, kas Bondam jāatrisina, ir gandrīz tikai nezināmie… Jans Flemings dzimis 1908. gadā un mācījies ītonā. Neilgu laiku pavadījis Sandhērstā, viņš devās uz ārzemēm turpināt izglītību. 1931. gadā pēc nesekmīga mēģinājuma dabūt posteni Ārlietu ministrijā Flemings sāka strādāt Reitera ziņu aģentūrā. Otrā pasaules kara laikā viņš bija Admiralitātes Jūras izlūkdienesta direktora personīgais sekretārs un šajā laikā tika pa­augstināts no leitnanta līdz kapteiņa palīgam. Kara laika pieredze devusi Flemingam zināšanas par slepenajām operācijām. Pēc kara viņš kļuva par Kemsley Neivspapers ārlietu menedžeri un Jamaikā uzbūvēja māju Zeltacs. Tur 42 gadu vecumā Flemings sarakstīja Casirio Royale - pirmo Džeimsa Bonda sērijas ro­mānu. Kad 1964. gadā Jans Flemings nomira, viņa sarakstītie četrpadsmit Bonda piedzīvojumi jau bija pārdoti vairāk nekā 40 miljonos eksemplāru un pasaulē bija radies sava veida Džeimsa Bonda kults. Original title: Thunderball, A classic Bond adventure by Ian Fleming Copyright © Glidrose Productions Ltd, 1961 © EGMONT LATVIJA latviešu izdevumam 2002 p/k 30, Balasta dambis 3, Riga, LV-1081 Tulkojusi Sandra Rutmane Redaktore Dace Lāže Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Bernhards Gržimeks Pērtiķa mīlestība Stāsti par dabu Piedzīvojumi, pētījumi, vērojumi Slavenais vācu dabaspētnleks. daudzu zinātniskās daiļliteratūras darbu autors profesors Bernhards Gržimeks (dz. 1009. g.) šajā grāmatā stāsta par saviem novērojumiem dzīvnieku pasaulē, par savvaļas un mājas dzīvniekiem, viņu paradumiem. Autors aicina lasītāju saudzīgi izturēties pret rnūsu «mazākajiem brāļiem» un sargāt tos, jo šāda attieksme pret dzīvniekiem palīdz cilvēkam dzi­ļāk iepazīt arī pašam sevi.  par dabu Liesma 1985 No vācu valodas tulkojusi Jautrīte Roze Zinātniskais konsultants Zandis Spuris Māksliniece Maija Dragāne © Tulkojums latviešu valodā, izdevniecība «Liesma», 19S5 Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Veltīts Freiburgas universitātes profesoram doktoram Oto Kēleram

Jurijs Dombrovskis Pērtiķis ierodas pēc sava galvaskausa Romāna darbība notiek kādā no Rietumeiropas valstīm pirms Otrā pasaules kara sākuma, fašisma okupācijas laikā un pēc Otrā pasaules kara beigām. Romāns uzrakstīts kā kāda žurnālista Hansa Mezonjē - paleontoloģijas profesora dēla, juridiskās augstskolas absolventa -  memuāri. Hanss Mezonjē cīnās par to, lai nacistu kara noziedznieki netiktu reabilitēti un integrēti sabiedriskajās un valsts struktūrās, bet šī iemesla dēļ tiek apsūdzēts par pretvalstisku darbību un komunistu atbalstīšanu. Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Latvijas Valsts Izdevniecība Rīgā 1964 Tulkojis Voldemārs Meļinovskis Mākslinieks Viesturs Grants

Čan Thaņ Zjao Pērļu salu meklējot Grāmatā stāstīts par ekspedīciju uz Vjetnamas ziemeļdaļas piekrastē izvie­totajām attālajām salām un par galvenā varoņa, desmit gadus vecā Ena, piedzīvojumiem šajā ceļojumā. Riga «Liesma» 1985 Чан Тхань Зяо в поисках жемчужного острова Москва «Детская литература» 197У No krievu valodas tulkojusi Antoņina Brīvere mākslinieks Viesturs Grants Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Tulkojums lalviešu valodā, ilustrācijas, izdevniecība «Liesma», 1985

Pētera evaņģēlijs Pētera apokalipse “Pētera evaņģēlijs” un Pētera apokalipse" ir vieni no senākajiem un populārākajiem 2. gadsimtā tapušajiem pirmkristietības darbiem, kuri neiekļuva Jaunās Derības kanonā. Pēc manuskriptu atrašanas 19. gs. beigās Akhmīrnā (Ēģiptē) šis teksts alkal kļuva zināms. "Pētera evaņģēlijs" piedāvā alter­natīvu Kristus ciešanu stāstu un augšāmcelšanās aprakstu, bet "Pētera apokalipse” ir senākais kristiešu darbs, kas satur plašāku elles atainojumu. Tulkotāji un ievada un komentāru autori: Dace Balode, Jānis Rudzītis-Neimanis Pēcvārda autors: Ralfs Kokins Māksliniece: Agata Muze Literārā redaktore: Milda Klampe Maketētājs: Gints Veilands © Dace Balode, Jānis Rudzītis-Neimanis, ievads, tulkojums, komentāri, 2016 © Ralfs Kokins, pēcvārds, 2016 © Agata Muze, vāka mākslinieciskais noformējums, 2016 © Latvijas Bībeles biedrība, 2016 Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Grāmata izdota ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas finansiālu atbalstu projektam “Pirmkristīgās literatūras tekstu tulkošana un izdošana”. Izdevuma atsaucēs izmantoti jaunajā Bībeles tulkojumā latviešu valodā (2012. g.) lietotie Bībeles grāmatu saīsinājumi

Aleksandrs Puškins Pētera Lielā Moris Romānā Puškins izmantojis ģimenes leģendas par savu vecvectēvu pa mātes līniju -  Pētera I līdzgaitnieku afrikāni Ābramu Petroviču Hannibālu, kura neparastais un dramatiskais liktenis vienmēr saistīja dzejnieku. Pēteris I stāstā attēlots nevis kā valstsvīrs vai karavadonis, bet kā cilvēks - savā ģimenes dzīvē un viesībās. Tomēr romāns palika nepabeigts. tulkojusi Marija Šūmane izdevniecība Liesma 1969 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Nikolajs Gogolis Pēterburgas stāsti Ņevas prospekts. Deguns. Portrets. Šinelis. Ārprātīgā piezīmes. Izdevniecība «Liesma» Rīga 1973 No krievu valodas tulkojušas Marija Šūmane un Anna Ozola-Sakse Māksliniece Māra Rikmane © Tulkojums latvieiu valodā, ilustrācijas, .Liesma-, 1978 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis

Nikolajs Gogolis PĒTERBURGAS STĀSTI IZDEVNIECĪBA «LIESMA» RĪGA 1973 No krievu valodas tulkojušas Marija Sūmane un Anna Ozola-Sakse Māksliniece Māra Rikmane © Tulkojums latvieiu valodā, ilustrācijas, .Liesma-, 1978 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis

Aleksejs Tolstojs Pēteris Pirmais ROMĀNS 3. izdevums RīGA "ZVAIGZNE" 1986No krievu valodas tulkojuši Andrejs Upits (pirmo un otro daļu), Ženija Pētersone (trešo da|u) Mākslinieks Dainis Breikšs Pēcvārda tulkojums latv. valodā, noformējums, «Zvaigzne», 1986 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis