Irma Grebzde Sējējs izgāja sēt. Ziedi, mana vasara Romāni Kanādā dzīvojošās latviešu rakstnieces I.Grebzdes romāni “Sējējs izgāja sēt” un “Ziedi, mana vasara” ir lasītājiem jau labi pazīstamās grāmatas “Māsas” turpinājums, tikai šajās abās daļās centrālais tēls ir Daumasjm Aiena Brendu dēls Saimons, kurš nu jau ir kļuvis par mākslinieku un nolēmis atgriezties no vectēva mantotajā lauku īpašumā, lai nodarbotos ar gleznošanu. Tomēr Saimonam ir ejams cits ceļš - kalpošana Dievam. Lasītājs izsekos, kā caur šaubām un iekšējām atziņām viņš atrod Jēzu Kristu un palīdz arī citiem, sevišķi neceļos aizgājušiem jauniešiem, rast pamatu zem kājām, saskatīt dzīves patiesās vērtības. Māksl. M.Dragūne. Liesma, 1993. - 281 lpp. Kad izšķīrāmies izlaist vienā grāmatā vēl divus romānus, kuros turpinās viena otra “Māsu" personāža ceļi šajā pasaulē, aizrakstījām autorei. Tas bija nupat aizvadītajā ziemā, kas pie mums rādījās būt daudz "pieklājīgāka” nekā aiz okeāna, Kanādā, un pirmie teikumi Irmas Grebzdes atsūtītajā atbildē bija: “Šodien (tu brīnums!) nesola ierasto sniegavētru. Paldies Dievam!" Un tagad par pašu viņas ieceri. “Mans nodoms bija parādīt, kā strādā evaņģēliskās baznīcas”, viņa paskaidroja. “E:s šādā dievkalpojumi tiku brīnumaini dziedināta un sajutu, ka Kristus mani aizskar, lai gan sēdēju baznīcas pēdējā solā [. . ]. Biju kā “pārpilns trauks” - tā paņēmu mazo Saimonu un vecomāti no “Māsām” un iekļāvu tos “Sējējā"." IRMA GREBZDE Māksliniece Maija Dragūne Redaktore Velta Duka © Irma Grebzde. “Sējējs izgqja sēt”, 1976 © Irma Grebzde. '“Ziedi, mana vasaru ”, 1980 Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Yandex – GRĀMATAS - https://disk.yandex.ru/d/2JO3dvhReBIF-A

Sastādītāji: G.Špakovs, S.Smoļskis Sērija: Detektīvu pasaulē-2 Džeimss Hedlijs Čeizs. Lieks trumpis piedurknē /Tulkojis H. Jubels/ Pīters Čeinijs. Šis cilvēks ir bīstams /Tulkojis A.Eglājs/ Diks Frānsiss. Bukmeikers no Dienvidafrikas /Tulkojusi G.Kalniņa/ Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis. imantslochmelis@inbox.lv Izdevumu sagatavojusi izdevniecība «Genmarin»1993  Redaktors A.Blūms Korektore V.Lazda

Sakārtojis un no krievu valodas tulkojis Jāzeps Osmanis Arata un lauva mongoļu pasakas Brīnumzeme Pasaules tautu pasakas Drošsirdis un Bailulis . Trīskāršā laime . Kā laime rodama . Spēkavīrs Hunans . Debesbraukšana . Raibais jēriņš …. Pelnītais kūliens . Spēlmanis Damdins . Mazais Garbārdis . Pasaka par draudzību . Viltīgais klaidonis . Ubags par tiesnesi . Septiņi plikpauri . Arats un lauva . Zaķis gudrgalvis . Tīģeris, jaks un lapsa . Neldzigais kamielis . Kurš ir vecāks? . Lapsene un bezdelīga . Kāpēc balodis dūdo, bet zvirbulis čiepst? . Mazais asprātis . Vislielākā bagātība . Kā vērsītis un kazlēns vil­kus nobiedēja . Gliemezis un varde . Labam laba alga . Vecais brīnumdaris . Lapsa, briedis un krauklis , Pelēkais putniņš briesmās Nenovīdīgā sieva Neganta boze . Carca Namžils . Zilonis un pele . Malkas cirtējs Banga Virsuzraugs Gudrā pele . Gudrāks par gudru . Viedā līgava Badakāsis . Stiprinieks Buidars . Laimes luteklis . Divi zirgi . Kā zaķis izglāba aitu . Svētais kaķis . Uzpirktais soģis . Nešpetnais vecis . Negausis Zelta trauks . Kaķis, un suns . Bārenītis baltais kamielēns RIGA «LIESMA» 1983 brīnumzeme PASAULES TAUTU PASAKAS Серия »Страна волшебных превращений» АРАТ И ЛЕВ Монгольские сказки Sakārtojis un no krievu valodas tulkojis Jāzeps Osmanis Ilustrējis Toms Lomonovs  sastādījums, ilustrācijas, »Liesma», 1983 Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Eduards Fikers Sērija C-L Detektīvfantāzija tiek noorganizēta vilciena katastrofa lai nolaupītu vairākus miljonus Čehoslovākijas kronu ar sēriju C-L.«Sērija C-L» vispirms saista ar savu spriego sižetu, kas savijas ap mīklainas dzelzceļa katastrofas izmeklēšanu, un negaidītajiem darbības pa­vērsieniem, ko rada katastrofā pazudušie divdesmit miljoni. Pras­mīgi savērptā intriga ne brīdi neļauj atslābt lasītāja interesei, snie­dzot atrisinājumu — kā jau tas pienākas labā detektīvromānā — tikai pašās pēdējās sacerējuma lappusēs. Izdevniecība „Liesma" Riga 1975 Ne čehu valodas tulkojusi Ausma Legzda Mākslinieks Edgars Sllujiņš Tulkojums latviešu valoda, «Liesma», 1975 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis

Rihards Ērglis SĒĻI IZDEVUMS VELTĪTS SĒĻU GADAM SĒĻI XIII GADSIMTS. LATVIEŠU CILŠU, LEIŠU UN LĪBIEŠU SAVSTARPĒJĀS CĪŅAS, KA ARĪ CĪŅAS PRET JAUNO BĪSTAMO IENAIDNIEKU — VĀCU IEBRUCĒJIEM. VĒSTURISKI UN ETNOGRĀFISKI PRECĪZI AUTORS IEZĪMĒ TĀLĀ LAIKMETA AINAS. VIENS NO NEDAUDZAJIEM DARBIEM, KUR MĒĢINĀTS IESKATĪTIES SĒLIJAS — Šī SAVDABĪGĀ UN LATVIJAS LIKTEŅOS TIK NOZĪMĪGĀ NOVADA SENATNĒ. izdevn SOlvita Māksliniece Elita Viliama Redaktors Arnolds Auziņš Par izdevumu atbild Veronika Lāce Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis RIHARDS ĒRGLIS (1881 — 1950) RAKSTNIEKS UN VĒSTURNIEKS. 1910. GADĀ BEIDZIS PĒTERBURGAS ARHEOLOĢIJAS INSTITŪTU, VĒLĀK BIJIS TĀ ĪSTENAIS BIEDRS. PRECĒJIES AR KRIŠJĀŅA BARONA MAZMEITU BIRUTU BARONI. VAIRĀKKĀRT IZDOTĀ POPULĀRĀ ROMĀNA «PELĒKO BARONU SENCI» AUTORS. PROZAI RAKSTURĪGS BAGĀTĪGS VĒSTURISKO REĀLIJU TĒLOJUMS, ETNOGRĀFISKA PRECIZITĀTE, LABA DABAS IZJŪTA. Riharda Ērgļa romāns «Sēļi» vēsta par XIII gadsimta latviešu cilšu, leišu un lībiešu savstarpējām cīņām, kā arī cīņām pret jauno bīstamo ienaidnieku — vācu iebrucējiem. «Pieminēšu senu latvju cilti — sēļus. Viņu vārds jau izzudis no ļaužu valodām. Ari viņu zemi vairs nedēvē senajā vārdā. Neviens, neviens!» — So skumjo ieskaņu lielā mērā palīdz pārvarēt pats stāsts, profesionāla vēsturnieka sacerējums — it kā sapnis par seno Sēliju. Vērtīgs ir iespējami drošais vēsturiskais un etno­grāfiskais pamats, uz kura autoram izdo­das iezīmēt ticamas tālā laikmeta ainas. Mūsu acu priekšā nostājas seni tēli: Sēl­pils virsaitis Vilnis, viņa sieva, viņa brā­ļadēls Valodis, Kokneses kņazs Vjačeks. Stāstījuma centrā ir Valoža un vācu gūs­teknes Ursulas mīlestība. R. Ērglis neide- alizē un pārspīlēti neromantizē tā laika notikumus un cilvēkus, «Sēļi» ir viens no nedaudzajiem darbiem, kur mēģināts ieskatīties šī savdabīgā un Latvijas lik­teņos tik svarīgā novada senatnē. Par to, cik tas nozīmīgi vēl šodien, «Kultūras Fonda Avīzē» (1990. g. oktobris) rak­stījis Gundars Ceipe: «Viena no Austrumeiropas mezgla vietām ir Latvija, bet Latvijas mezgls, iespē­jams, meklējams Sēlijā. To apskauj Latvi­jas un citu valstu etnogrāfiski atšķirīgi novadi, turklāt sendienās to caurvija Dau­gavas «maģistrāle». Sēlija ir kā gul­tne starp kaimiņnovadiem, tā šķir un | vieno. Katrs novads ieaudis kādu re­dzamu vai neredzamu dzīparu Sēlijas veidolā». Citiem vārdiem, latviešu tautas un kultūras tapšanā un attīstībā sēļiem pie­der ievērojama vieta kā centrālajai mūsu ciltij, kuras saknes iesniedzas sēliskajā i Lietuvas daļā, bet galotne — tālu Vid­zemē… Autors bagātās detaļās atklāj, kā pret šīm tautas dzīvības artērijām vērsās pirmie smagākie triecieni. Taču sēļi negāja bojā, bet atdzima kopā ar latviešu tautu. «Maza bija ši cilts, visu mazākā no latvju ciltīm. Bet vai tādēļ cilvēks tur mazāk cieta, mazāk līksmojās, mazāk baudīja dzīvi, retāk pagura negaisa lauzts, retāk svinēja uzvaru pār likteņa nesaudzīgo iedomību?» — uz šo jautā­jumu atbild romāns «Sēļi». Imants Auziņš Vēsturiskā laikmeta raksturojumu skat. grā­matas beigās